2-3. Milindapañho

1. Mahāvaggo

1. Paññattipañho



2-3.《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作

1. Atha kho milindo rājā yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā nāgasenena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi kho nāgaseno paṭisammodanīyeneva [paṭisammodi, teneva (sī.)] milindassa rañño cittaṃ ārādhesi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘kathaṃ bhadanto ñāyati, kinnāmosi bhante’’ti? ‘‘Nāgaseno’’ti kho ahaṃ, mahārāja, ñāyāmi, ‘‘nāgaseno’’ti kho maṃ, mahārāja, sabrahmacārī samudācaranti, api ca mātāpitaro nāmaṃ karonti ‘‘nāgaseno’’ti vā ‘‘sūraseno’’ti vā ‘‘vīraseno’’ti vā ‘‘sīhaseno’’ti vā, api ca kho, mahārāja, saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ yadidaṃ nāgasenoti, na hettha puggalo upalabbhatīti.

Atha kho milindo rājā evamāha ‘‘suṇantu me bhonto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū, ayaṃ nāgaseno evamāha ‘na hettha puggalo upalabbhatī’ti, kallaṃ nu kho tadabhinanditu’’nti. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘sace, bhante nāgasena, puggalo nūpalabbhati, ko carahi tumhākaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ deti, ko taṃ paribhuñjati, ko sīlaṃ rakkhati, ko bhāvanamanuyuñjati, ko maggaphalanibbānāni sacchikaroti, ko pāṇaṃ hanati, ko adinnaṃ ādiyati, ko kāmesumicchācāraṃ carati, ko musā bhaṇati, ko majjaṃ pivati, ko pañcānantariyakammaṃ karoti, tasmā natthi kusalaṃ, natthi akusalaṃ, natthi kusalākusalānaṃ kammānaṃ kattā vā kāretā vā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, sace , bhante nāgasena, yo tumhe māreti, natthi tassāpi pāṇātipāto, tumhākampi, bhante nāgasena, natthi ācariyo, natthi upajjhāyo, natthi upasampadā. ‘Nāgasenoti maṃ, mahārāja, sabrahmacārī samudācarantī’ti yaṃ vadesi, ‘katamo ettha nāgaseno ? Kinnu kho, bhante, kesā nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Lomā nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Nakhā…pe… dantā…pe… taco…pe… maṃsaṃ…pe… nhāru…pe… aṭṭhi…pe… aṭṭhimiñjaṃ…pe… vakkaṃ…pe… hadayaṃ…pe… yakanaṃ…pe… kilomakaṃ…pe… pihakaṃ…pe… papphāsaṃ…pe… antaṃ…pe… antaguṇaṃ…pe… udariyaṃ…pe… karīsaṃ…pe… pittaṃ…pe… semhaṃ…pe… pubbo…pe… lohitaṃ…pe… sedo…pe… medo…pe… assu…pe… vasā…pe… kheḷo…pe… siṅghāṇikā…pe… lasikā…pe… muttaṃ…pe… matthake matthaluṅgaṃ nāgaseno’’ti? ‘‘Na himahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, bhante, rūpaṃ nāgaseno’’ti? ‘‘Nahi mahārājā’’ti. ‘‘Vedanā nāgaseno’’ti?‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Saññā nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Saṅkhārā nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Viññāṇaṃ nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, aññatra rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Tamahaṃ bhante, pucchanto pucchanto na passāmi nāgasenaṃ. Nāgasenasaddo yeva nu kho, bhante, nāgaseno’’ti? ‘‘Na hi mahārājā’’ti. ‘‘Ko panettha nāgaseno, alikaṃ tvaṃ, bhante, bhāsasi musāvādaṃ, natthi nāgaseno’’ti.


2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作
当时，弥林达王前往尊者那先比丘所在的地方，走近之后，与尊者那先互相问候，说完令人愉悦、值得回忆的谈话后，在一旁坐下。尊者那先也以同样令人愉悦的方式回应了弥林达王，并赢得了他的好感。之后，弥林达王对尊者那先说道：“大德，您如何被称呼？大德，您叫什么名字？”“大王，我被称为那先，大王，我的所有同修都称呼我为那先。我的父母也给我取名为‘那先’、‘苏罗先’、‘维罗先’、‘西诃先’等等。而且，大王，名称、概念、施设、俗称、名字这些仅仅是假名，这所谓的‘那先’，其中并没有我这个人存在。”
弥林达王便说道：“各位贤者、五百位希腊人、八万位比丘，请听！这位那先说：‘其中并没有我这个人存在’。这难道值得赞同吗？”接着，弥林达王对尊者那先说道：“大德，那先，如果人不存在，那么是谁接受你们的衣食住处卧具医药资具？是谁享用它们？是谁持戒？是谁修习禅定？是谁证得道果涅槃？是谁杀生？是谁偷盗？是谁邪淫？是谁说谎？是谁饮酒？是谁造作五无间业？因此，没有善，没有恶，没有善恶业的造作者或使作者，没有善恶业的果报异熟。大德，那先，如果有人杀了你，对他来说也没有杀生之罪。大德，那先，对你来说也没有老师，没有上师，没有授戒。“大王，您说‘我的所有同修都称呼我为那先’，那么，这其中哪一个是那先？大德，那先是头发吗？” “不是，大王。” “是体毛吗？”“不是，大王。” “是指甲……皮肤……牙齿……肌肉……腱……骨……骨髓……肾……心……肝……隔膜……脾……肺……肠……肠膜……胃……粪便……胆汁……痰……脓……血……汗……脂肪……眼泪……油脂……鼻涕……唾液……关节滑液……尿……头皮屑吗？” “都不是，大王。” “大德，那先是色吗？” “不是，大王。” “是受吗？” “不是，大王。” “是想吗？” “不是，大王。” “是行吗？” “不是，大王。” “是识吗？” “不是，大王。” “大德，那先是色受想行识吗？” “不是，大王。” “大德，那先是非色受想行识吗？” “不是，大王。” “大德，我到处询问，却找不到那先。大德，难道‘那先’仅仅只是一个声音吗？” “不是，大王。” “那么，这其中，哪一个是那先？大德，你说的都是谎话，根本没有那先！”


Atha kho āyasmā nāgaseno milindaṃ rājānaṃ etadavoca ‘‘tvaṃ khosi, mahārāja, khattiyasukhumālo accantasukhumālo, tassa te, mahārāja, majjhanhikasamayaṃ tattāya bhūmiyā uṇhāya vālikāya kharāya sakkharakathalikāya [kharā sakkharakaṭhalavālikā (sī. pī.)] madditvā pādenāgacchantassa pādā rujjanti, kāyo kilamati, cittaṃ upahaññati, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati, kiṃ nu kho tvaṃ pādenāgatosi, udāhu vāhanenā’’ti? ‘‘Nāhaṃ, bhante, pādenāgacchāmi, rathenāhaṃ āgatosmī’’ti. ‘‘Sace, tvaṃ mahārāja, rathenāgatosi, rathaṃ me ārocehi, kiṃ nu kho, mahārāja, īsā ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Akkho ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Cakkāni ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Rathapañjaraṃ ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Rathadaṇḍako ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Yugaṃ ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Rasmiyo ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Patodalaṭṭhi ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, īsāakkhacakkarathapañjararathadaṇḍayugarasmipatodā ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana, mahārāja , aññatra īsāakkhacakkarathapañjararathadaṇḍayugarasmipatodā ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Tamahaṃ, mahārāja, pucchanto pucchanto na passāmi rathaṃ. Rathasaddoyeva nu kho, mahārāja, ratho’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Ko panettha ratho, alikaṃ, tvaṃ mahārāja, bhāsasi musāvādaṃ, natthi ratho, tvaṃsi, mahārāja, sakalajambudīpe aggarājā, kassa pana tvaṃ bhāyitvā musāvādaṃ bhāsasi, suṇantu me bhonto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū, ayaṃ milindo rājā evamāha ‘rathenāhaṃ āgatosmī’ti, sace tvaṃ, mahārāja, rathenāgato‘si, rathaṃ me ārocehī’ti vutto samāno rathaṃ na sampādeti, kallaṃ nu kho tadabhinanditu’’nti. Evaṃ vutte pañcasatā yonakā āyasmato nāgasenassa sādhukāraṃ datvā milindaṃ rājānaṃ etadavocuṃ ‘‘idāni kho tvaṃ, mahārāja, sakkonto bhāsassū’’ti.

Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘nāhaṃ, bhante nāgasena, musā bhaṇāmi, īsañca paṭicca akkhañca paṭicca cakkāni ca paṭicca rathapañjarañca paṭicca rathadaṇḍakañca paṭicca ‘ratho’ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ pavattatī’’ti.

‘‘Sādhu kho, tvaṃ mahārāja, rathaṃ jānāsi, evameva kho, mahārāja, mayhampi kese ca paṭicca lome ca paṭicca…pe… matthake matthaluṅgañca paṭicca rūpañca paṭicca vedanañca paṭicca saññañca paṭicca saṅkhāre ca paṭicca viññāṇañca paṭicca ‘nāgaseno’ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ pavattati, paramatthato panettha puggalo nūpalabbhati. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, vajirāya bhikkhuniyā bhagavato sammukhā –

‘‘‘Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti ‘‘satto’’ti sammutī’’’ti [passa saṃ. ni. 1.171].

‘‘Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ, bhante nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitāni, yadi buddho tiṭṭheyya sādhukāraṃ dadeyya, sādhu sādhu nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitānī’’ti.

Paññattipañho paṭhamo.

2. Vassagaṇanapañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作
这时，尊者那先对比丘对弥林达王说道：“大王，您是刹帝利种姓，娇贵无比，极其娇贵。大王，正午时分，您走在灼热的地面上，被滚烫的沙石灼伤，脚会疼痛，身体会疲惫，内心会烦躁，伴随痛苦的身体之识会生起。您是步行来的，还是乘车来的？” “大德，我不是步行来的，我是乘车来的。” “大王，如果您是乘车来的，请您向我说明车子是什么样的。大王，车辕是车吗？” “不是，大德。” “车轴是车吗？” “不是，大德。” “车轮是车吗？” “不是，大德。” “车厢是车吗？” “不是，大德。” “车杠是车吗？” “不是，大德。” “车轭是车吗？” “不是，大德。” “缰绳是车吗？” “不是，大德。” “车座底部是车吗？”“不是，大德。”“大王，那么，车辕、车轴、车轮、车厢、车杠、车轭、缰绳、车座底部这些是车吗？”“不是，大德。” “大王，那么，除去车辕、车轴、车轮、车厢、车杠、车轭、缰绳、车座底部这些之外，还有车吗？” “不是，大德。” “大王，我到处询问，却找不到车。大王，难道‘车’仅仅只是一个声音吗？” “不是，大德。” “那么，这其中，哪一个是车？大王，你说的都是谎话，根本没有车！大王，您是全阎浮提的最高统治者，您为什么要说谎？各位贤者、五百位希腊人、八万位比丘，请听！这位弥林达王说：‘我是乘车来的’，当我让他指出车是什么的时候，他却指不出。这难道值得赞同吗？” 听了这番话，五百位希腊人对尊者那先表示赞叹，并对弥林达王说道：“大王，现在你该好好解释了。”
弥林达王对尊者那先说道：“大德，那先，我没有说谎。依靠车辕，依靠车轴，依靠车轮，依靠车厢，依靠车杠，依靠车轭，依靠缰绳，依靠车座底部，这被称作‘车’。这只是名称、概念、施设、俗称、名字而已。”
“大王，您说的好！您懂得车是什么。大王，同样地，依靠头发，依靠体毛……依靠头皮屑，依靠色，依靠受，依靠想，依靠行，依靠识，这被称作‘那先’。这只是名称、概念、施设、俗称、名字而已。究其根本，并没有我这个人存在。大王，金刚比丘尼曾在佛陀面前说过：
“‘如同车子的各个部件组装在一起，被称为车；同样地，当五蕴存在时，被称为‘众生’。’”
“尊者那先，真是奇妙！尊者那先，真是不可思议！您解答问题的方式真是精妙绝伦！如果佛陀还在世，一定会赞叹您：‘好！好！那先，您解答问题的方式真是精妙绝伦！’”
问造作 第一
2. 问年龄计算

2. ‘‘Kativassosi tvaṃ, bhante nāgasenā’’ti? ‘‘Sattavassohaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Ke te, bhante, satta, tvaṃ vā satta, gaṇanā vā sattā’’ti?

Tena kho pana samayena milindassa rañño sabbābharaṇapaṭimaṇḍitassa alaṅkatapaṭiyattassa pathaviyaṃ chāyā dissati, udakamaṇike ca chāyā dissati. Atha kho āyasmā nāgaseno milindaṃ rājānaṃ etadavoca ‘‘ayaṃ te, mahārāja, chāyā pathaviyaṃ udakamaṇike ca dissati, kiṃ pana, mahārāja, tvaṃ vā rājā, chāyā vā rājā’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhante nāgasena, rājā, nāyaṃ chāyā rājā, maṃ pana nissāya chāyā pavattatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, vassānaṃ gaṇanā satta, na panāhaṃ satta, maṃ pana nissāya satta pavattati, chāyūpamaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ, bhante nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitānī’’ti.

Vassagaṇanapañho dutiyo.

3. Vīmaṃsanapañho

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sallapissasi mayā saddhi’’nti? ‘‘Sace, tvaṃ mahārāja, paṇḍitavādaṃ [paṇḍitavādā (sī. pī.)] sallapissasi sallapissāmi, sace pana rājavādaṃ sallapissasi na sallapissāmī’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, paṇḍitā sallapantī’’ti? ‘‘Paṇḍitānaṃ kho, mahārāja, sallāpe āveṭhanampi kayirati, nibbeṭhanampi kayirati, niggahopi kayirati, paṭikammampi kayirati, vissāsopi [visesopi (sī. pī.)] kayirati, paṭivissāsopi kayirati, na ca tena paṇḍitā kuppanti, evaṃ kho, mahārāja, paṇḍitā sallapantī’’ti. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, rājāno sallapantī’’ti? ‘‘Rājāno kho, mahārāja, sallāpe ekaṃ vatthuṃ paṭijānanti, yo taṃ vatthuṃ vilometi, tassa daṇḍaṃ āṇāpenti ‘imassa daṇḍaṃ paṇethā’ti, evaṃ kho, mahārāja, rājāno sallapantī’’ti. ‘‘Paṇḍitavādāhaṃ, bhante, sallapissāmi, no rājavādaṃ, vissaṭṭho bhadanto sallapatu yathā bhikkhunā vā sāmaṇerena vā upāsakena vā ārāmikena vā saddhiṃ sallapati , evaṃ vissaṭṭho bhadanto sallapatu mā bhāyatū’’ti. ‘‘Suṭṭhu mahārājā’’ti thero abbhānumodi.

Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, pucchissāmī’’ti. ‘‘Puccha mahārājā’’ti. ‘‘Pucchitosi me bhante’’ti. ‘‘Visajjitaṃ mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, tayā visajjita’’nti? ‘‘Kiṃ pana, mahārāja, tayā pucchita’’nti.

Vīmaṃsanapañho tatiyo.

4. Anantakāyapañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算
“大德，那先，您多少岁了？” “大王，我七岁了。” “大德，这七指的是什么呢？是您七岁，还是年龄计算为七岁？”
那时，佩戴着各种珠宝饰品的弥林达王，装饰华丽，他的影子投射在地上和水罐里。尊者那先对比丘对弥林达王说道：“大王，您的影子投射在地上和水罐里。大王，是您是国王，还是影子是国王？” “大德，那先，我是国王，影子不是国王。影子是依附于我而存在的。” “大王，同样地，年龄的计算是七岁，但我不是七岁。七岁是依附于我而存在的，就像影子一样，大王。” “尊者那先，真是奇妙！尊者那先，真是不可思议！您解答问题的方式真是精妙绝伦！”
问年龄计算 第二
3. 问试探
国王问道：“大德，那先，您愿意和我辩论吗？” “大王，如果您像智者一样辩论，我就辩论。如果您像国王一样辩论，我就不辩论。” “大德，那先，智者是如何辩论的？” “大王，智者的辩论中，有詰问，有解难，有立论，有反驳，有决定，有反决定，而且智者不会因此而生气。大王，智者就是这样辩论的。” “大德，那么国王是如何辩论的？”“大王，国王的辩论中，只承认一个观点。谁反对这个观点，就下令处罚他：‘处罚这个人！’大王，国王就是这样辩论的。” “大德，我会像智者一样辩论，而不是像国王一样辩论。大德，请您畅所欲言，就像比丘、沙弥、优婆塞、优婆夷之间互相交谈一样，大德，请您畅所欲言，不要害怕。”“好的，大王。”长老欣然同意。
国王说道：“大德，那先，我要提问了。”“请提问，大王。”“大德，我已经问了。”“大王，我已经解答了。”“大德，您解答了什么？”“大王，您问了什么？”
问试探 第三
4. 问无边身

4. Atha kho milindassa rañño etadahosi ‘‘paṇḍito kho ayaṃ bhikkhu paṭibalo mayā saddhiṃ sallapituṃ, bahukāni ca me ṭhānāni pucchitabbāni bhavissanti, yāva apucchitāni yeva tāni ṭhānāni bhavissanti, atha sūriyo atthaṃ gamissati, yaṃnūnāhaṃ sve antepure sallapeyya’’nti. Atha kho rājā devamantiyaṃ etadavoca ‘‘tena hi, tvaṃ devamantiya, bhadantassa āroceyyāsi ‘sve antepure raññā saddhiṃ sallāpo bhavissatī’’’ti. Idaṃ vatvā milindo rājā uṭṭhāyāsanā theraṃ nāgasenaṃ āpucchitvā rathaṃ abhirūhitvā ‘‘nāgaseno nāgaseno’’ti sajjhāyaṃ karonto pakkāmi.

Atha kho devamantiyo āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘rājā, bhante, milindo evamāha ‘sve antepure raññā saddhiṃ sallāpo bhavissatī’’’ti. ‘‘Suṭṭhū’’ti thero abbhānumodi. Atha kho tassā rattiyā accayena devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca sabbadinno ca yena milindo rājā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā rājānaṃ milindaṃ etadavocuṃ ‘‘āgacchatu, mahārāja, bhadanto nāgaseno’’ti ? ‘‘Āma āgacchatū’’ti. ‘‘Kittakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatū’’ti? ‘‘Yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatū’’ti.

Atha kho sabbadinno āha ‘‘āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhi’’nti, dutiyampi kho rājā āha ‘‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatū’’ti . Dutiyampi kho sabbadinno āha ‘‘āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhi’’nti. Tatiyampi kho rājā āha ‘‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatū’’ti. Tatiyampi kho sabbadinno āha ‘‘āgacchatu, mahārāja, dasahi bhikkhūhi saddhi’’nti. ‘‘Sabbo panāyaṃ sakkāro paṭiyādito, ahaṃ bhaṇāmi ‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatū’ti. Ayaṃ, bhaṇe sabbadinno, aññathā bhaṇati, kiṃ nu mayaṃ nappaṭibalā bhikkhūnaṃ bhojanaṃ dātu’’nti? Evaṃ vutte sabbadinno maṅku ahosi.

Atha kho devamantiyo ca anantakāyo ca maṅkuro ca yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavocuṃ ‘‘rājā, bhante, milindo evamāha ‘yattake bhikkhū icchati, tattakehi bhikkhūhi saddhiṃ āgacchatū’’’ti. Atha kho āyasmā nāgaseno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya asītiyā bhikkhusahassehi saddhiṃ sāgalaṃ pāvisi.


2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身
弥林达王心想：“这位比丘很有智慧，能够和我辩论。我有很多地方要问他，但这些地方还没问完，太阳就要下山了。不如我在我的内宫里和他辩论。” 于是，国王对提婆曼提耶说：“提婆曼提耶，你去告诉长老：‘将在内宫与国王进行辩论。’”说完这些，弥林达王起身离座，向长老那先告辞，登上马车，一边念着“那先，那先”，一边离去。
提婆曼提耶对尊者那先说道：“大德，弥林达王说：‘将在内宫与国王进行辩论。’” “好的。”长老表示同意。那天晚上过后，提婆曼提耶、阿难陀迦耶、曼库罗和萨巴丁诺前往弥林达王那里，走近后对弥林达王说道：“大王，尊者那先来了吗？”“是的，让他来。” “他应该和多少位比丘一起来？” “想和多少位比丘一起来就和多少位一起来。”
萨巴丁诺说道：“大王，让他和十位比丘一起来。” 国王再次说道：“想和多少位比丘一起来就和多少位一起来。” 萨巴丁诺再次说道：“大王，让他和十位比丘一起来。” 国王第三次说道：“想和多少位比丘一起来就和多少位一起来。” 萨巴丁诺第三次说道：“大王，让他和十位比丘一起来。” “这是对他表达敬意的方式，我说：‘想和多少位比丘一起来就和多少位一起来。’萨巴丁诺却说不同的话。难道我们没有能力供养比丘们的食物吗？” 听了这话，萨巴丁诺感到羞愧。
提婆曼提耶、阿难陀迦耶和曼库罗前往尊者那先那里，走近后对尊者那先说道：“大德，弥林达王说：‘想和多少位比丘一起来就和多少位一起来。’” 尊者那先在上午结束后，披上袈裟，拿着钵，与八万比丘一起进入了舍卫城（Śrāvastī，可能位于今印度 Uttar Pradesh 北部）。


Atha kho anantakāyo āyasmantaṃ nāgasenaṃ nissāya gacchanto āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘nāgaseno’ti, katamo ettha, nāgaseno’’ti? Thero āha ‘‘ko panettha ‘nāgaseno’ti maññasī’’ti? ‘‘Yo so, bhante, abbhantare vāto jīvo pavisati ca nikkhamati ca, so ‘nāgaseno’ti maññāmī’’ti. ‘‘Yadi paneso vāto nikkhamitvā nappaviseyya, pavisitvā na nikkhameyya, jīveyya nu kho so puriso’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti . ‘‘Ye panime saṅkhadhamakā saṅkhaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Ye panime vaṃsadhamakā vaṃsaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Ye panime siṅgadhamakā siṅgaṃ dhamenti, tesaṃ vāto puna pavisatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Atha kissa pana tena na marantī’’ti. ‘‘Nāhaṃ paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ, sādhu, bhante, atthaṃ jappehī’’ti. ‘‘Neso jīvo, assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhārā’’ti thero abhidhammakathaṃ kathesi. Atha anantakāyo upāsakattaṃ paṭivedesīti.

Anantakāyapañho catuttho.

5. Pabbajjapañho

5. Atha kho āyasmā nāgaseno yena milindassa rañño nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ saparisaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā ekamekaṃ bhikkhuṃ ekamekena dussayugena acchādetvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ ticīvarena acchādetvā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘bhante nāgasena dasahi, bhikkhūhi saddhiṃ idha nisīdatha, avasesā gacchantū’’ti.

Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ viditvā aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca ‘‘bhante nāgasena, kimhi hoti kathāsallāpo’’ti? ‘‘Atthena mayaṃ, mahārāja, atthikā, atthe hotu kathāsallāpo’’ti.

Rājā āha ‘‘kimatthiyā, bhante nāgasena, tumhākaṃ pabbajjā, ko ca tumhākaṃ paramattho’’ti. Thero āha ‘‘kinti, mahārāja, idaṃ dukkhaṃ nirujjheyya, aññañca dukkhaṃ na uppajjeyyāti. Etadatthā, mahārāja, amhākaṃ pabbajjā, anupādā parinibbānaṃ kho pana amhākaṃ paramattho’’ti.

‘‘Kiṃ pana, bhante nāgasena, sabbe etadatthāya pabbajantī’’ti? ‘‘Na hi, mahārāja, keci etadatthāya pabbajanti, keci rājābhinītā [rājabhītitā (sī.)] pabbajanti, keci corābhinītā [corabhītitā (sī.)] pabbajanti, keci iṇaṭṭā pabbajanti, keci ājīvikatthāya pabbajanti, ye pana sammā pabbajanti, te etadatthāya pabbajantī’’ti.

‘‘Tvaṃ pana, bhante, etadatthāya pabbajitosī’’ti? ‘‘Ahaṃ kho, mahārāja, daharako santo pabbajito, na jānāmi imassa nāmatthāya pabbajāmīti, api ca kho me evaṃ ahosi ‘paṇḍitā ime samaṇā sakyaputtiyā, te maṃ sikkhāpessantī’ti, svāhaṃ tehi sikkhāpito jānāmi ca passāmi ca ‘imassa nāmatthāya pabbajjā’’’ti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Pabbajjapañho pañcamo.

6. Paṭisandhipañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家
尊者那先前往弥林达王的住所，走近后，坐在安排好的座位上。弥林达王用精美的食物和饮料好好地款待了尊者那先及他的同伴，并收拾干净。他给每一位比丘都盖上了一条上好的毛毯，给尊者那先盖上三衣，然后对尊者那先说道：“大德，那先，请您和十位比丘坐在这里，其余的人可以离开了。”
弥林达王看到尊者那先及诸位比丘用完餐，收起钵后，便拿了一个较低的座位，在一旁坐下。弥林达王在一旁坐下后，对尊者那先说道：“大德，那先，我们将要讨论什么？” “大王，我们探讨义理，就让义理作为我们讨论的主题吧。”
国王问道：“大德，那先，你们出家的目的是什么？你们的最终目标是什么？”长老回答道：“大王，是为了让这苦彻底止息，不再生起其他的苦。大王，这就是我们出家的目的。而我们最终的目标是不执取而入般涅槃。”
“大德，那先，所有出家的人都是为了这个目的而出家吗？” “不是，大王。有些人是因为害怕国王而出家，有些人是因为害怕盗贼而出家，有些人是因为负债而出家，有些人是为了谋生而出家。而那些正确出家的人，才是为了这个目的而出家。”
“大德，您是为了这个目的而出家吗？” “大王，我年幼时就出家了，那时我还不知道我出家的目的是什么。但是我当时想：‘这些沙门释迦子很有智慧，他们会教导我。’我被他们教导之后，现在我知道并且看到了出家的目的。”
“大德，那先，您说的好！”
问出家 第五
6. 问结生

6. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, atthi koci mato na paṭisandahatī’’ti. Thero āha ‘‘koci paṭisandahati, koci na paṭisandahatī’’ti. ‘‘Ko paṭisandahati, ko na paṭisandahatī’’ti? ‘‘Sakileso, mahārāja, paṭisandahati, nikkileso na paṭisandahatī’’ti. ‘‘Tvaṃ pana, bhante nāgasena, paṭisandahissasī’’ti? ‘‘Sace, mahārāja, saupādāno bhavissāmi paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi na paṭisandahissāmī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Paṭisandhipañho chaṭṭho.

7. Yonisomanasikārapañho

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, nanu so yoniso manasikārena na paṭisandahatī’’ti? ‘‘Yoniso ca mahārāja, manasikārena paññāya ca aññehi ca kusalehi dhammehī’’ti. ‘‘Nanu, bhante, yoniso manasikāro yeva paññā’’ti? ‘‘Na hi, mahārāja, añño manasikāro, aññā paññā, imesaṃ kho, mahārāja, ajeḷakagoṇamahiṃsaoṭṭhagadrabhānampi manasikāro atthi, paññā pana tesaṃ natthī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Yonisomanasikārapañho sattamo.

8. Manasikāralakkhaṇapañho

8. Rājā āha ‘‘kiṃlakkhaṇo, bhante nāgasena, manasikāro, kiṃlakkhaṇā paññā’’ti? ‘‘Ūhanalakkhaṇo kho, mahārāja, manasikāro, chedanalakkhaṇā paññā’’ti.

‘‘Kathaṃ ūhanalakkhaṇo manasikāro, kathaṃ chedanalakkhaṇā paññā, opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Jānāsi, tvaṃ mahārāja, yavalāvake’’ti. ‘‘Āma , bhante, jānāmī’’ti . ‘‘Kathaṃ, mahārāja, yavalāvakā yavaṃ lunantī’’ti? ‘‘Vāmena, bhante, hatthena yavakalāpaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṃ gahetvā dāttena chindantī’’ti.

‘‘Yathā, mahārāja, yavalāvako vāmena hatthena yavakalāpaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṃ gahetvā yavaṃ chindati, evameva kho, mahārāja, yogāvacaro manasikārena mānasaṃ gahetvā paññāya kilese chindati, evaṃ kho, mahārāja, ūhanalakkhaṇo manasikāro, evaṃ chedanalakkhaṇā paññā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Manasikāralakkhaṇapañho aṭṭhamo.

9. Sīlalakkhaṇapañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家（已完成）
6. 问结生
国王问道：“大德，那先，有没有人死后不结生？”长老回答道：“有人结生，有人不结生。”“谁结生？谁不结生？” “大王，有烦恼的人结生，没有烦恼的人不结生。” “大德，那先，您会结生吗？” “大王，如果我还有执取，就会结生；如果没有执取，就不会结生。”
“大德，那先，您说的好！”
问结生 第六
7. 问寻思
国王问道：“大德，那先，那不结生的人，难道不是因为没有寻思而导致不结生吗？” “大王，是因为没有寻思，没有智慧，以及其他的善法。” “大德，难道寻思本身就是智慧吗？”“不是，大王。寻思和智慧是不同的。大王，山羊、牛、水牛、驴、马、狗、大象都有寻思，但它们没有智慧。”
“大德，那先，您说的好！”
问寻思 第七
8. 问寻思与智慧的特征
国王问道：“大德，那先，寻思的特征是什么？智慧的特征是什么？” “大王，寻思的特征是取，智慧的特征是断。”
“取是什么样的？断是什么样的？请您打个比方。” “大王，您知道磨麦妇吗？”“是的，大德，我知道。” “大王，磨麦妇是如何磨麦子的？” “大德，她们用左手拿着麦粒，用右手拿着磨石，用磨石磨碎麦粒。”
“大王，就像磨麦妇用左手拿着麦粒，用右手拿着磨石，用磨石磨碎麦粒一样，大王，修行者以寻思执持心，以智慧断除烦恼。大王，这就是寻思的特征是取，智慧的特征是断。”
“大德，那先，您说的好！”
问寻思与智慧的特征 第八
9. 问戒的特征

9. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘aññehi ca kusalehi dhammehī’ti, katame te kusalā dhammā’’ti? ‘‘Sīlaṃ, mahārāja, saddhā vīriyaṃ sati samādhi, ime te kusalā dhammā’’ti. ‘‘Kiṃlakkhaṇaṃ, bhante, sīla’’nti? ‘‘Patiṭṭhānalakkhaṇaṃ, mahārāja, sīlaṃ sabbesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ, indriyabalabojjhaṅgamaggaṅgasatipaṭṭhānasammappadhānaiddhipādajhānavimokkhasa- mādhisamāpattīnaṃ sīlaṃ patiṭṭhaṃ, sīle patiṭṭhito kho, mahārāja, yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyanti, sabbe kusalā dhammā na parihāyantī’’ti. ‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja , ye keci bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Evameva kho, mahārāja, yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriya’’nti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, ye keci balakaraṇīyā kammantā kayiranti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya kayiranti. Evameva kho, mahārāja, yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriya’’nti .

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodhāpetvā khāṇukaṇṭakaṃ apakaḍḍhāpetvā bhūmiṃ samaṃ kārāpetvā tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti. Evameva kho, mahārāja, yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriya’’nti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, laṅghako sippaṃ dassetukāmo pathaviṃ khaṇāpetvā sakkharakathalaṃ apakaḍḍhāpetvā bhūmiṃ samaṃ kārāpetvā mudukāya bhūmiyā sippaṃ dasseti. Evameva kho, mahārāja, yogāvacaro sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya pañcindriyāni bhāveti saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyanti. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā –

‘‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’nti [passa saṃ. ni. 1.23].

‘‘‘Ayaṃ patiṭṭhā dharaṇīva pāṇinaṃ, idañca mūlaṃ kusalābhivuḍḍhiyā;

Mukhañcidaṃ sabbajinānusāsane, yo sīlakkhandho varapātimokkhiyo’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Sīlalakkhaṇapañho navamo.

10. Sampasādanalakkhaṇasaddhāpañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家（已完成）
6. 问结生（已完成）
7. 问寻思（已完成）
8. 问寻思与智慧的特征（已完成）
9. 问戒的特征
国王问道：“大德，那先，您所说的‘其他的善法’指的是哪些？” “大王，是戒、信、精进、念、定，这些就是善法。” “大德，戒的特征是什么？” “大王，戒的特征是基础。它是所有善法的基础，是根、力、觉支、道支、念处、正勤、神通、禅定、解脱、三摩地、等至的基础。大王，修行者依戒而住，以戒为基础，修习五根：信根、精进根、念根、定根、慧根。一切善法都不会消失。”“请打个比方。”“大王，就像所有种子、村庄、城镇的生长、繁荣、兴盛，都是依地而住，以地为基础，才能生长、繁荣、兴盛。大王，同样地，修行者依戒而住，以戒为基础，修习五根：信根、精进根、念根、定根、慧根。”
“请再打个比方。” “大王，就像所有需要用力完成的工作，都是依地而住，以地为基础才能完成。大王，同样地，修行者依戒而住，以戒为基础，修习五根：信根、精进根、念根、定根、慧根。”
“请再打个比方。”“大王，就像一位城市规划者想要建造一座城市，首先要清理城市的地基，清除掉坑洼和荆棘，把地面弄平整，然后才规划街道、十字路口等等来建造城市。大王，同样地，修行者依戒而住，以戒为基础，修习五根：信根、精进根、念根、定根、慧根。”
“请再打个比方。”“大王，就像一位杂技演员想要表演技艺，要先挖地，清除掉沙石，把地面弄平整，在松软的土地上才能表演技艺。大王，同样地，修行者依戒而住，以戒为基础，修习五根：信根、精进根、念根、定根、慧根。大王，佛陀曾说过：
“‘有智慧的人依戒而住，修习禅定和智慧；精进的比丘断除烦恼，解开这个结。’”
“‘戒是众生的基础，如同大地；戒是善法增长的根基；戒是一切教法的门径，是殊胜的波罗提木叉戒。’”
“大德，那先，您说的好！”
问戒的特征 第九
10. 问信的特征

10. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇā saddhā’’ti? ‘‘Sampasādanalakkhaṇā ca, mahārāja, saddhā, sampakkhandanalakkhaṇā cā’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante, sampasādanalakkhaṇā saddhā’’ti? ‘‘Saddhā kho, mahārāja, uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṃ cittaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ. Evaṃ kho, mahārāja, sampasādanalakkhaṇā saddhā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, rājā cakkavattī caturaṅginiyā senāya saddhiṃ addhānamaggappaṭipanno parittaṃ udakaṃ tareyya, taṃ udakaṃ hatthīhi ca assehi ca rathehi ca pattīhi ca khubhitaṃ bhaveyya āvilaṃ luḷitaṃ kalalībhūtaṃ. Uttiṇṇo ca rājā cakkavattī manusse āṇāpeyya ‘pānīyaṃ, bhaṇe, āharatha, pivissāmī’ti, rañño ca udakappasādako maṇi bhaveyya. ‘Evaṃ devā’ti kho te manussā rañño cakkavattissa paṭissutvā taṃ udakappasādakaṃ maṇiṃ udake pakkhipeyyuṃ, tasmiṃ udake pakkhittamatte saṅkhasevālapaṇakaṃ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṃ bhaveyya udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ. Tato rañño cakkavattissa pānīyaṃ upanāmeyyuṃ ‘pivatu, deva, pānīya’nti.

‘‘Yathā, mahārāja, udakaṃ, evaṃ cittaṃ daṭṭhabbaṃ, yathā te manussā, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo, yathā saṅkhasevālapaṇakaṃ kaddamo ca, evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā udakappasādako maṇi, evaṃ saddhā daṭṭhabbā, yathā udakappasādake maṇimhi udake pakkhittamatte saṅkhasevālapaṇakaṃ vigaccheyya, kaddamo ca sannisīdeyya, acchaṃ bhaveyya udakaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, evameva kho, mahārāja, saddhā uppajjamānā nīvaraṇe vikkhambheti, vinīvaraṇaṃ cittaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, evaṃ kho, mahārāja, sampasādanalakkhaṇā saddhā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Sampasādanalakkhaṇasaddhāpañho dasamo.

11. Sampakkhandanalakkhaṇasaddhāpañho

11. ‘‘Kathaṃ , bhante, sampakkhandanalakkhaṇā saddhā’’ti,? ‘‘Yathā, mahārāja, yogāvacaro aññesaṃ cittaṃ vimuttaṃ passitvā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā sampakkhandati yogaṃ karoti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Evaṃ kho, mahārāja, sampakkhandanalakkhaṇā saddhā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, uparipabbate mahāmegho abhippavasseyya, taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūretvā nadiṃ paripūreyya, sā ubhato kūlāni saṃvissandantī gaccheyya, atha mahājanakāyo āgantvā tassā nadiyā uttānataṃ vā gambhīrataṃ vā ajānanto bhīto vitthato tīre tiṭṭheyya, athaññataro puriso āgantvā attano thāmañca balañca sampassanto gāḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā pakkhanditvā tareyya, taṃ tiṇṇaṃ passitvā mahājanakāyopi tareyya. Evameva kho, mahārāja, yogāvacaro aññesaṃ cittaṃ vimuttaṃ passitvā sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā sampakkhandati yogaṃ karoti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Evaṃ kho, mahārāja, sampakkhandanalakkhaṇā saddhāti. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā saṃyuttanikāyavare –

‘‘‘Saddhāya taratī oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;

Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī’’’ti [passa saṃ. ni. 

2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家（已完成）
6. 问结生（已完成）
7. 问寻思（已完成）
8. 问寻思与智慧的特征（已完成）
9. 问戒的特征（已完成）
10. 问信的特征
国王问道：“大德，那先，信的特征是什么？” “大王，信的特征是净信和胜解。” “大德，什么是净信？” “大王，信生起时，能破除疑惑，使没有疑惑的心清净、明朗、无垢。大王，这就是信的特征是净信。”
“请打个比方。”“大王，比如转轮王带着拥有四种兵力的军队行军途中，来到一条小河边。这条河被大象、马、战车、步兵搅得浑浊、污秽、满是泥沙。转轮王渡过河后，命令人们：‘去取水来，我要喝水。’转轮王的净水宝石这时就派上用场了。那些人回答：‘遵命，大王。’然后，他们把净水宝石投入水中。净水宝石一投入水中，青苔、水藻、浮萍就消失了，泥沙也沉淀下来，水变得清澈、明朗、无垢。然后，他们把水献给转轮王：‘大王，请喝水。’”
“大王，水就像心，那些人就像修行者，青苔、水藻、浮萍和泥沙就像烦恼。净水宝石就像信。大王，就像净水宝石投入水中，青苔、水藻、浮萍就消失了，泥沙也沉淀下来，水变得清澈、明朗、无垢一样，大王，信生起时，能破除疑惑，使没有疑惑的心清净、明朗、无垢。大王，这就是信的特征是净信。”
“大德，那先，您说的好！”
问信的特征是净信 第十
11. 问信的特征是胜解
“大德，什么是信的特征是胜解？” “大王，比如修行者看到其他人已证得解脱，无论是须陀洹果、斯陀含果、阿那含果还是阿罗汉果，他就会生起胜解，精进修行，为了获得未获得的，为了证得未证得的，为了现证未现证的。大王，这就是信的特征是胜解。”
“请打个比方。”“大王，比如，山上下了场大雨，雨水顺着低处流淌，注满了山谷、岩石、树枝，最终汇聚成河。这条河的两岸快要漫出来了。这时，一大群人来到河边，不知道这条河的深浅，害怕地站在岸边。这时，有一个人来了，他评估了自己的体力和能力，扎紧衣服，跳入河中，游到对岸。看到他游了过去，一大群人也跟着游了过去。大王，同样地，修行者看到其他人已证得解脱，无论是须陀洹果、斯陀含果、阿那含果还是阿罗汉果，他就会生起胜解，精进修行，为了获得未获得的，为了证得未证得的，为了现证未现证的。大王，这就是信的特征是胜解。大王，佛陀在相应部经集里说过：
“‘凭借信度过瀑流，凭借不放逸度过大海；凭借精进超越苦，凭借智慧得清净。’”

1.246].

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Sampakkhandanalakkhaṇasaddhāpañho ekādasamo.

12. Vīriyalakkhaṇapañho

12. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇaṃ vīriya’’nti? ‘‘Upatthambhanalakkhaṇaṃ, mahārāja, vīriyaṃ, vīriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyantī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, puriso gehe patante aññena dārunā upatthambheyya, upatthambhitaṃ santaṃ evaṃ taṃ gehaṃ na pateyya. Evameva kho, mahārāja, upatthambhanalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, vīriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, parittakaṃ senaṃ mahatī senā bhañjeyya, tato rājā aññamaññaṃ anussāreyya anupeseyya attano parittakāya senāya balaṃ anupadaṃ dadeyya, tāya saddhiṃ parittakā senā mahatiṃ senaṃ bhañjeyya. Evameva kho, mahārāja, upatthambhanalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, vīriyūpatthambhitā sabbe kusalā dhammā na parihāyanti. Bhāsitampetaṃ , mahārāja, bhagavatā – ‘vīriyavā kho, bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti. Sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti. Suddhamattānaṃ pariharatī’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Vīriyalakkhaṇapañho dvādasamo.

13. Satilakkhaṇapañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家（已完成）
6. 问结生（已完成）
7. 问寻思（已完成）
8. 问寻思与智慧的特征（已完成）
9. 问戒的特征（已完成）
10. 问信的特征（已完成）
11. 问信的特征是胜解（已完成）
12. 问精进的特征
国王问道：“大德，那先，精进的特征是什么？”“大王，精进的特征是支持。有了精进的支持，一切善法就不会消失。”
“请打个比方。”“大王，比如，一间房子快要倒塌了，另一个人用强有力的支撑物把它支撑住，这被支撑住的房子就不会倒塌。大王，同样地，精进的特征是支持。有了精进的支持，一切善法就不会消失。”
“请再打个比方。” “大王，比如，一支小军队会被一支大军队打败。于是，国王不断地派人去支援他自己的小军队，给予兵力上的补充，这支得到补充的小军队就能打败大军队。大王，同样地，精进的特征是支持。有了精进的支持，一切善法就不会消失。大王，佛陀曾说过：‘比丘们，圣弟子以精进舍弃不善法，修习善法；舍弃有罪过，修习无罪过；净化自身。’”
“大德，那先，您说的好！”
问精进的特征 第十二
13. 问念的特征

13. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇā satī’’ti? ‘‘Apilāpanalakkhaṇā, mahārāja, sati, upaggaṇhanalakkhaṇā cā’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante, apilāpanalakkhaṇā satī’’ti? ‘‘Sati, mahārāja, uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgadhamme apilāpeti ‘ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā, ayaṃ vimuttī’ti. Tato yogāvacaro sevitabbe dhamme sevati, asevitabbe dhamme na sevati. Bhajitabbe dhamme bhajati abhajittabbe dhamme na bhajati. Evaṃ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa bhaṇḍāgāriko rājānaṃ cakkavattiṃ sāyaṃ pātaṃ yasaṃ sarāpeti ‘ettakā, deva, te hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī, ettakaṃ hiraññaṃ, ettakaṃ suvaṇṇaṃ, ettakaṃ sāpateyyaṃ, taṃ devo saratū’ti rañño sāpateyyaṃ apilāpeti. Evameva kho, mahārāja, sati uppajjamānā kusalākusalasāvajjānavajjahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭibhāgadhamme apilāpeti ‘ime cattāro satipaṭṭhānā, ime cattāro sammappadhānā, ime cattāro iddhipādā, imāni pañcindriyāni, imāni pañca balāni, ime satta bojjhaṅgā, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, ayaṃ samatho, ayaṃ vipassanā, ayaṃ vijjā, ayaṃ vimuttī’ti. Tato yogāvacaro sevitabbe dhamme sevati, asevitabbe dhamme na sevati. Bhajitabbe dhamme bhajati, abhajitabbe dhamme na bhajati. Evaṃ kho, mahārāja, apilāpanalakkhaṇā satī’’ti.

‘‘Kathaṃ, bhante, upaggaṇhanalakkhaṇā satī’’ti? ‘‘Sati, mahārāja, uppajjamānā hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanveti ‘ime dhammā hitā, ime dhammā ahitā. Ime dhammā upakārā, ime dhammā anupakārā’ti. Tato yogāvacaro ahite dhamme apanudeti, hite dhamme upaggaṇhāti. Anupakāre dhamme apanudeti, upakāre dhamme upaggaṇhāti. Evaṃ kho, mahārāja, upaggaṇhanalakkhaṇā satī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, rañño cakkavattissa pariṇāyakaratanaṃ rañño hitāhite jānāti ‘ime rañño hitā, ime ahitā. Ime upakārā, ime anupakārā’ti. Tato ahite apanudeti, hite upaggaṇhāti. Anupakāre apanudeti, upakāre upaggaṇhāti. Evameva kho, mahārāja, sati uppajjamānā hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanveti ‘ime dhammā hitā, ime dhammā ahitā. Ime dhammā upakārā, ime dhammā anupakārā’ti. Tato yogāvacaro ahite dhamme apanudeti, hite dhamme upaggaṇhā’ti. Anupakāre dhamme apanudeti, upakāre damme upaggaṇhāti. Evaṃ kho, mahārāja, upaggaṇhanalakkhaṇā sati. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’’ti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Satilakkhaṇapañho terasamo.

14. Samādhipañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家（已完成）
6. 问结生（已完成）
7. 问寻思（已完成）
8. 问寻思与智慧的特征（已完成）
9. 问戒的特征（已完成）
10. 问信的特征（已完成）
11. 问信的特征是胜解（已完成）
12. 问精进的特征（已完成）
13. 问念的特征
国王问道：“大德，那先，念的特征是什么？” “大王，念的特征是不忘和忆持。” “大德，什么是不忘？” “大王，念生起时，不会忘记善、不善、有罪过、无罪过、下劣、黑法、白法、有差别、真实的种种法，它会记住：‘这是四念处，这是四正勤，这是四神足，这是五根，这是五力，这是七觉支，这是圣八正道，这是止，这是观，这是智，这是解脱。’于是修行者修习应修习的法，不修习不应修习的法；奉行应奉行的法，不奉行不应奉行的法。大王，这就是念的特征是不忘。”
“请打个比方。” “大王，比如转轮王的财务大臣，每天晚上都向转轮王汇报：‘大王，您有这么多大象，这么多马，这么多战车，这么多步兵，这么多金子，这么多银子，这么多财产，请大王记住。’他提醒国王记住他的财产。大王，同样地，念生起时，不会忘记善、不善、有罪过、无罪过、下劣、黑法、白法、有差别、真实的种种法，它会记住：‘这是四念处，这是四正勤，这是四神足，这是五根，这是五力，这是七觉支，这是圣八正道，这是止，这是观，这是智，这是解脱。’于是修行者修习应修习的法，不修习不应修习的法；奉行应奉行的法，不奉行不应奉行的法。大王，这就是念的特征是不忘。”
“大德，什么是忆持？” “大王，念生起时，能够辨别法的利弊：‘这些法是有利的，这些法是不利的；这些法是有帮助的，这些法是无帮助的。’于是修行者舍弃不利的法，忆持有利的法；舍弃无帮助的法，忆持有帮助的法。大王，这就是念的特征是忆持。”
“请打个比方。”“大王，比如转轮王的顾问大臣，他知道国王的利弊：‘这些对国王有利，这些对国王不利；这些有帮助，这些无帮助。’于是，他让国王舍弃不利的，采纳有利的；舍弃无帮助的，采纳有帮助的。大王，同样地，念生起时，能够辨别法的利弊：‘这些法是有利的，这些法是不利的；这些法是有帮助的，这些法是无帮助的。’于是修行者舍弃不利的法，忆持有利的法；舍弃无帮助的法，忆持有帮助的法。大王，这就是念的特征是忆持。大王，佛陀曾说过：‘比丘们，我说念于一切时都重要。’”
“大德，那先，您说的好！”
问念的特征 第十三
14. 问定

14. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇo samādhī’’ti? ‘‘Pamukhalakkhaṇo, mahārāja, samādhi, ye keci kusalā dhammā, sabbe te samādhipamukhā honti samādhininnā samādhipoṇā samādhipabbhārā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kūṭāgārassa yā yāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaṅgamā honti kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho, mahārāja, ye keci kusalā dhammā, sabbe te samādhipamukhā honti samādhininnā samādhipoṇā samādhipabbhārāti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, koci rājā caturaṅginiyā senāya saddhiṃ saṅgāmaṃ otareyya, sabbāva senā hatthī ca assā ca rathā ca pattī ca tappamukhā [tampamukhā (syā. ka.)] bhaveyyuṃ tanninnā tappoṇā tappabbhārā taṃ yeva anupariyāyeyyuṃ. Evameva kho, mahārāja, ye keci kusalā dhammā, sabbe te samādhipamukhā honti samādhininnā samādhipoṇā samādhipabbhārā. Evaṃ kho, mahārāja, pamukhalakkhaṇo samādhi. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘‘samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Samādhipañho cuddasamo.

15. Paññālakkhaṇapañho

15. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇā paññā’’ti? ‘‘Pubbeva kho, mahārāja, mayā vuttaṃ ‘chedanalakkhaṇā paññā’ti, api ca obhāsanalakkhaṇā paññā’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante, obhāsanalakkhaṇā paññā’’ti? ‘‘Paññā, mahārāja, uppajjamānā avijjandhakāraṃ vidhameti, vijjobhāsaṃ janeti, ñāṇālokaṃ vidaṃseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passatī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, puriso andhakāre gehe padīpaṃ paveseyya, paviṭṭho padīpo andhakāraṃ vidhameti, obhāsaṃ janeti, ālokaṃ vidaṃseti, rūpāni pākaṭāni karoti. Evameva kho, mahārāja, paññā uppajjamānā avijjandhakāraṃ vidhameti, vijjobhāsaṃ janeti, ñāṇālokaṃ vidaṃseti, ariyasaccāni pākaṭāni karoti. Tato yogāvacaro ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā sammappaññāya passati. Evaṃ kho, mahārāja, obhāsanalakkhaṇā paññā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Paññālakkhaṇapañho pannarasamo.

16. Nānādhammānaṃ ekakiccaabhinipphādanapañho

16. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādentī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, kilese hanantī’’ti.

‘‘Kathaṃ, bhante, ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, kilese hananti? Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, senā nānā santā hatthī ca assā ca rathā ca pattī ca ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, saṅgāme parasenaṃ abhivijinanti. Evameva kho, mahārāja, ime dhammā nānā santā ekaṃ atthaṃ abhinipphādenti, kilese hanantī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nānādhammānaṃ ekakiccaabhinipphādanapañho soḷasamo.

Mahāvaggo paṭhamo.

Imasmiṃ vagge soḷasa pañhā.

2. Addhānavaggo

1. Dhammasantatipañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品
1. 问造作 （已完成）
2. 问年龄计算（已完成）
3. 问试探（已完成）
4. 问无边身（已完成）
5. 问出家（已完成）
6. 问结生（已完成）
7. 问寻思（已完成）
8. 问寻思与智慧的特征（已完成）
9. 问戒的特征（已完成）
10. 问信的特征（已完成）
11. 问信的特征是胜解（已完成）
12. 问精进的特征（已完成）
13. 问念的特征（已完成）
14. 问定
国王问道：“大德，那先，定的特征是什么？” “大王，定的特征是前导。所有善法都以定为前导，安住于定，趣向于定，为定所引导。”
“请打个比方。” “大王，就像一座多层房屋，所有屋檐都通向屋顶，趣向屋顶，聚集在屋顶，屋顶是它们最高处。大王，同样地，所有善法都以定为前导，安住于定，趣向于定，为定所引导。”
“请再打个比方。”“大王，就像一位国王率领四种兵力的军队出征，所有军队，包括象兵、马兵、车兵、步兵，都以前锋为先导，跟随前锋，以前锋为中心，以前锋为依托，追随前锋。大王，同样地，所有善法都以定为前导，安住于定，趣向于定，为定所引导。大王，这就是定的特征是前导。大王，佛陀曾说过：‘比丘们，你们应当修习禅定。比丘们，有定的比丘才能如实了知。’”
“大德，那先，您说的好！”
问定 第十四
15. 问智慧的特征
国王问道：“大德，那先，智慧的特征是什么？”“大王，我之前已经说过，‘智慧的特征是断’。此外，智慧的特征是照亮。” “大德，什么是照亮？” “大王，智慧生起时，能破除无明的黑暗，产生智慧的光芒，散发出智慧的光辉，使圣谛显现。于是修行者以正慧见到‘无常’、‘苦’或‘无我’。”
“请打个比方。” “大王，比如有人在一个黑暗的房间里点燃一盏灯，点燃的灯能破除黑暗，产生光明，散发出光辉，使物体显现。大王，同样地，智慧生起时，能破除无明的黑暗，产生智慧的光芒，散发出智慧的光辉，使圣谛显现。于是修行者以正慧见到‘无常’、‘苦’或‘无我’。大王，这就是智慧的特征是照亮。”
“大德，那先，您说的好！”
问智慧的特征 第十五
16. 问诸多法成就一事
国王问道：“大德，那先，这些不同的法，能成就同一件事吗？” “是的，大王，这些不同的法能成就同一件事，那就是断除烦恼。”
“大德，这些不同的法是如何成就同一件事，断除烦恼的呢？请打个比方。” “大王，比如一支军队，由不同的兵种组成，包括象兵、马兵、车兵、步兵，他们能成就同一件事，那就是在战场上战胜敌军。大王，同样地，这些不同的法能成就同一件事，那就是断除烦恼。”
“大德，那先，您说的好！”
问诸多法成就一事 第十六
大品 第一
此品有十六问。
2. 行道品
1. 问法的延续

1. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo uppajjati, so eva so, udāhu añño’’ti? Thero āha ‘‘na ca so, na ca añño’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ daharo taruṇo mando uttānaseyyako ahosi, so yeva tvaṃ etarahi mahanto’’ti? ‘‘Na hi, bhante, añño so daharo taruṇo mando uttānaseyyako ahosi, añño ahaṃ etarahi mahanto’’ti. ‘‘Evaṃ sante kho, mahārāja, mātātipi na bhavissati, pitātipi na bhavissati, ācariyotipi na bhavissati, sippavātipi na bhavissati, sīlavātipi na bhavissati, paññavātipi na bhavissati. Kiṃ nu kho, mahārāja, aññā eva kalalassa mātā, aññā abbudassa mātā, aññā pesiyā mātā, aññā ghanassa mātā, aññā khuddakassa mātā, aññā mahantassa mātā, añño sippaṃ sikkhati, añño sikkhito bhavati, añño pāpakammaṃ karoti, aññassa hatthapādā chijjantī’’ti? ‘‘Na hi, bhante. Tvaṃ pana, bhante, evaṃ vutte kiṃ vadeyyāsī’’ti? Thero āha ‘‘ahaññeva kho, mahārāja, daharo ahosiṃ taruṇo mando uttānaseyyako, ahaññeva etarahi mahanto, imameva kāyaṃ nissāya sabbe te ekasaṅgahitā’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso padīpaṃ padīpeyya, kiṃ so sabbarattiṃ padīpeyyā’’ti? ‘‘Āma, bhante, sabbarattiṃ padīpeyyā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, yā purime yāme acci, sā majjhime yāme accī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Yā majjhime yāme acci, sā pacchime yāme accī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, añño so ahosi purime yāme padīpo, añño majjhime yāme padīpo, añño pacchime yāme padīpo’’ti? ‘‘Na hi bhante, taṃ yeva nissāya sabbarattiṃ padīpito’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, dhammasantati sandahati, añño uppajjati, añño nirujjhati, apubbaṃ acarimaṃ viya sandahati, tena na ca so, na ca añño, purimaviññāṇe pacchimaviññāṇaṃ saṅgahaṃ gacchatī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, khīraṃ duyhamānaṃ kālantarena dadhi parivatteyya, dadhito navanītaṃ, navanītato ghataṃ parivatteyya, yo nu kho, mahārāja, evaṃ vadeyya ‘yaṃ yeva khīraṃ taṃ yeva dadhi, yaṃ yeva dadhi taṃ yeva navanītaṃ, yaṃ yeva navanītaṃ taṃ yeva ghata’nti, sammā nu kho so, mahārāja, vadamāno vadeyyā’’ti? ‘‘Na hi bhante, taṃyeva nissāya sambhūta’’nti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, dhammasantati sandahati, añño uppajjati, añño nirujjhati, apubbaṃ acarimaṃ viya sandahati, tena na ca so, na ca añño, purimaviññāṇe pacchimaviññāṇaṃ saṅgahaṃ gacchatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Dhammasantatipañho paṭhamo.

2. Paṭisandahanapañho



2-3. 《弥林达问经》
1. 大品 （已完成）
2. 行道品
1. 问法的延续
国王问道：“大德，那先，出生的人，是他呢？还是另一个人？”长老回答道：“既是他，又不是他。”
“请打个比方。”“大王，您认为，您小时候，年轻、柔弱、躺着的时候，和现在长大成人后的您，是同一个人吗？” “大德，不是。小时候，年轻、柔弱、躺着的时候是我，现在长大成人后又是我。” “大王，这样的话，就没有母亲了，也没有父亲了，也没有老师了，也没有技艺了，也没有戒律了，也没有智慧了。大王，难道，胚胎的母亲是一个，血肉的母亲是另一个，肢体的母亲又是另一个，坚实的母亲、小的母亲、大的母亲，各自又都是另外的吗？学习技艺的是一个人，学成技艺的又是另一个人？做坏事的是一个人，手脚被砍的是另一个人吗？” “不是，大德。大德，那您是怎么说的呢？”长老回答道：“大王，小时候，年轻、柔弱、躺着的时候是我，现在长大成人后也是我。依托于这个身体，所有这些都聚集在一起。”
“请再打个比方。”“大王，比如有人点了一盏灯，这盏灯会整夜都亮着吗？” “是的，大德，会整夜都亮着。” “大王，那么，初更时的火焰和中更时的火焰是同一个火焰吗？”“不是，大德。”“中更时的火焰和后更时的火焰是同一个火焰吗？”“不是，大德。”“大王，那么，初更时的灯是一盏，中更时的灯是另一盏，后更时的灯又是另一盏吗？”“不是，大德，是同一盏灯亮了整夜。”“大王，同样地，诸法延续不断，有的生起，有的灭去，就像过去从未有过，未来也永不会再有那样延续着。因此，既是他，又不是他。后来的识融入先前的识中。”
“请再打个比方。”“大王，比如牛奶在一段时间后会变成酸奶，酸奶变成奶油，奶油变成酥油。大王，如果有人说：‘牛奶就是酸奶，酸奶就是奶油，奶油就是酥油。’大王，您认为他说的对吗？”“不对，大德，它们都是依托于先前的东西而产生的。”“大王，同样地，诸法延续不断，有的生起，有的灭去，就像过去从未有过，未来也永不会再有那样延续着。因此，既是他，又不是他。后来的识融入先前的识中。”
“大德，那先，您说的好！”
问法的延续 第一
2. 问结生之处

2. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yo na paṭisandahati, jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante, jānātī’’ti? ‘‘Yo hetu yo paccayo, mahārāja, paṭisandahanāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kassako gahapatiko kasitvā ca vapitvā ca dhaññāgāraṃ paripūreyya. So aparena samayena neva kasseyya na vappeyya, yathāsambhatañca dhaññaṃ paribhuñjeyya vā visajjeyya vā yathā paccayaṃ vā kareyya, jāneyya so, mahārāja, kassako gahapatiko ‘na me dhaññāgāraṃ paripūressatī’ti? ‘‘Āma, bhante, jāneyyā’’ti. ‘‘Kathaṃ jāneyyā’’ti? ‘‘Yo hetu yo paccayo dhaññāgārassa paripūraṇāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti ‘na me dhaññāgāraṃ paripūressatī’’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yo hetu yo paccayo paṭisandahanāya, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā jānāti so ‘na paṭisandahissāmī’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Paṭisandahanapañho dutiyo.

3. Ñāṇapaññāpañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处
国王问道：“大德，那先，不结生的人，他知道‘我不会再结生’吗？” “是的，大王，不结生的人，他知道‘我不会再结生’。” “大德，他是怎么知道的呢？”“大王，导致结生的因缘，他知道这因缘已经断绝了，所以他知道‘我不会再结生’。”
“请打个比方。” “大王，比如一位农夫耕种播种后，粮仓装满了粮食。此后，他不再耕种播种，只是吃掉、送人或随意处置现有的粮食。大王，这位农夫知道‘我的粮仓不会再装满了’吗？” “是的，大德，他知道。”“他是怎么知道的呢？”“导致粮仓装满的因缘，他知道这因缘已经断绝了，所以他知道‘我的粮仓不会再装满了’。”“大王，同样地，导致结生的因缘，他知道这因缘已经断绝了，所以他知道‘我不会再结生’。”
“大德，那先，您说的好！”
问结生之处 第二
3. 问智与慧

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yassa ñāṇaṃ uppannaṃ, tassa paññā uppannā’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yassa ñāṇaṃ uppannaṃ, tassa paññā uppannā’’ti. ‘‘Kiṃ, bhante, yaññeva ñāṇaṃ sā yeva paññā’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yaññeva ñāṇaṃ sā yeva paññā’’ti. ‘‘Yassa pana, bhante, taññeva ñāṇaṃ sā yeva paññā uppannā, kiṃ sammuyheyya so, udāhu na sammuyheyyā’’ti? ‘‘Katthaci, mahārāja, sammuyheyya, katthaci na sammuyheyyā’’ti. ‘‘Kuhiṃ, bhante, sammuyheyyā’’ti? ‘‘Aññātapubbesu vā, mahārāja, sippaṭṭhānesu, agatapubbāya vā disāya, assutapubbāya vā nāmapaññattiyā sammuyheyyā’’ti. ‘‘Kuhiṃ na sammuyheyyā’’ti? ‘‘Yaṃ kho pana, mahārāja, tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, tahiṃ na sammuyheyyā’’ti. ‘‘Moho panassa, bhante, kuhiṃ gacchatī’’ti? ‘‘Moho kho, mahārāja, ñāṇe uppannamatte tattheva nirujjhatī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso andhakāragehe padīpaṃ āropeyya, tato andhakāro nirujjheyya, āloko pātubhaveyya. Evameva kho, mahārāja, ñāṇe uppannamatte moho tattheva nirujjhatī’’ti.

‘‘Paññā pana, bhante, kuhiṃ gacchatī’’ti? ‘‘Paññāpi kho, mahārāja, sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, taṃ na nirujjhatī’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, taṃ na nirujjhatī’ti, tassa opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, yo koci puriso rattiṃ lekhaṃ pesetukāmo lekhakaṃ pakkosāpetvā padīpaṃ āropetvā lekhaṃ likhāpeyya, likhite pana lekhe padīpaṃ vijjhāpeyya, vijjhāpitepi padīpe lekhaṃ na vinasseyya. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, taṃ na nirujjhatī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, puratthimesu janapadesu manussā anugharaṃ pañca pañca udakaghaṭakāni ṭhapenti ālimpanaṃ vijjhāpetuṃ, ghare paditte tāni pañca udakaghaṭakāni gharassūpari khipanti, tato aggi vijjhāyati, kiṃ nu kho, mahārāja, tesaṃ manussānaṃ evaṃ hoti ‘puna tehi ghaṭehi ghaṭakiccaṃ karissāmā’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, alaṃ tehi ghaṭehi, kiṃ tehi ghaṭehī’’ti? ‘‘Yathā, mahārāja, pañca udakaghaṭakāni, evaṃ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yathā te manussā, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā aggi, evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā pañcahi udakaghaṭakehi aggi vijjhāpīyati, evaṃ pañcindriyehi kilesā vijjhāpiyanti, vijjhāpitāpi kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, taṃ na nirujjhatī’’ti.


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处（已完成）
3. 问智与慧
国王问道：“大德，那先，生起智的人，是不是也生起了慧？”“是的，大王，生起智的人，也生起了慧。”“大德，智和慧是同一个东西吗？” “是的，大王，智和慧是同一个东西。” “大德，如果智和慧是同一个东西，那么，他还会迷惑吗？”“大王，在某些情况下会迷惑，在某些情况下不会迷惑。” “大德，在哪些情况下会迷惑呢？”“大王，在未曾了解的技艺、未曾经历过的地域、未曾听闻过的名词这些情况下，他会迷惑。” “在哪些情况下不会迷惑呢？” “大王，以那种慧见到‘无常’、‘苦’或‘无我’时，就不会迷惑。”“大德，那么，他的愚痴到哪里去了呢？” “大王，愚痴在智生起的那一刻就消失了。”
“请打个比方。” “大王，比如有人在一个黑暗的房间里点亮一盏灯，那么黑暗就消失了，光明就出现了。大王，同样地，智生起时，愚痴就消失了。”
“大德，那么，慧到哪里去了呢？” “大王，慧在完成它的任务后也消失了。但是，以那种慧所见的‘无常’、‘苦’或‘无我’，却不会消失。”
“大德，那先，您说的‘慧在完成它的任务后就消失了，但是，以那种慧所见的“无常”、“苦”或“无我”，却不会消失。’，请打个比方。” “大王，比如有人想在夜里写信，就请来一位抄写员，点亮一盏灯，让他写信。写完信后，就把灯吹灭了。即使灯灭了，信也不会消失。大王，同样地，慧在完成它的任务后也消失了。但是，以那种慧所见的‘无常’、‘苦’或‘无我’，却不会消失。”
“请再打个比方。” “大王，比如，东方地区的人们，会预先准备好五个水罐来灭火。房子着火时，他们就把五个水罐里的水泼到房子上，火就灭了。大王，这些人还会想‘我们还要用这些水罐来做水罐该做的事吗？’” “不会，大德，这些水罐已经足够了，不需要它们了。”“大王，五個水罐就像五根：眼根、耳根、鼻根、舌根、身根；那些人就像修行者；火就像烦恼。就像五個水罐里的水能灭火一样，五根能断除烦恼。烦恼一旦被断除，就不会再出现了。大王，同样地，慧在完成它的任务后也消失了。但是，以那种慧所见的‘无常’、‘苦’或‘无我’，却不会消失。”


‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, vejjo pañcamūlabhesajjāni gahetvā gilānakaṃ upasaṅkamitvā tāni pañcamūlabhesajjāni pisitvā [piṃsitvā (sī. pī.)] gilānakaṃ pāyeyya, tehi ca dosā niddhameyyuṃ, kiṃ nu kho, mahārāja, tassa vejjassa evaṃ hoti ‘puna tehi pañcamūlabhesajjehi bhesajjakiccaṃ karissāmī’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, alaṃ tehi pañcamūlabhesajjehi, kiṃ tehi pañcamūlabhesajjehī’’ti? ‘‘Yathā, mahārāja, pañcamūlabhesajjāni, evaṃ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ, yathā vejjo, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā byādhi, evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā byādhito puriso, evaṃ puthujjano daṭṭhabbo. Yathā pañcamūlabhesajjehi gilānassa dosā niddhantā, dose niddhante gilāno arogo hoti, evaṃ pañcindriyehi kilesā niddhamīyanti, niddhamitā ca kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, taṃ na nirujjhatī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, saṅgāmāvacaro yodho pañca kaṇḍāni gahetvā saṅgāmaṃ otareyya parasenaṃ vijetuṃ, so saṅgāmagato tāni pañca kaṇḍāni khipeyya, tehi ca parasenā bhijjeyya , kiṃ nu kho, mahārāja, tassa saṅgāmāvacarassa yodhassa evaṃ hoti ‘puna tehi kaṇḍehi kaṇḍakiccaṃ karissāmī’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, alaṃ tehi kaṇḍehi, kiṃ tehi kaṇḍehī’’ti? ‘‘Yathā, mahārāja, pañca kaṇḍāni, evaṃ pañcindriyāni daṭṭhabbāni saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Yathā, mahārāja, saṅgāmāvacaro yodho, evaṃ yogāvacaro daṭṭhabbo. Yathā parasenā, evaṃ kilesā daṭṭhabbā. Yathā pañcahi kaṇḍehi parasenā bhijjati, evaṃ pañcindriyehi kilesā bhijjanti, bhaggā ca kilesā na puna sambhavanti. Evameva kho, mahārāja, paññā sakiccayaṃ katvā tattheva nirujjhati, yaṃ pana tāya paññāya kataṃ ‘anicca’nti vā ‘dukkha’nti vā ‘anattā’ti vā, taṃ na nirujjhatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Ñāṇapaññāpañho tatiyo.

4. Paṭisandahanapuggalavediyanapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处（已完成）
3. 问智与慧
“请再打个比方。” “大王，比如医生采来五根药草，去探望病人，把五根药草研磨后给病人服用，病人的病就好了。大王，这位医生还会想‘我还要用这五根药草来做药草该做的事吗？’” “不会，大德，这五根药草已经足够了，不需要它们了。”“大王，五根药草就像五根：信根、精进根、念根、定根、慧根；医生就像修行者；疾病就像烦恼；病人就像凡夫。就像五根药草能治好病人的病一样，五根能断除烦恼。烦恼一旦被断除，就不会再出现了。大王，同样地，慧在完成它的任务后也消失了。但是，以那种慧所见的‘无常’、‘苦’或‘无我’，却不会消失。”
“请再打个比方。” “大王，比如一位战士带着五捆箭出征，去战胜敌军。他到了战场上，射出五捆箭，敌军被打败了。大王，这位战士还会想‘我还要用这些箭来做箭该做的事吗？’” “不会，大德，这些箭已经足够了，不需要它们了。”“大王，五捆箭就像五根：信根、精进根、念根、定根、慧根；战士就像修行者；敌军就像烦恼。就像五捆箭能打败敌军一样，五根能断除烦恼。烦恼一旦被断除，就不会再出现了。大王，同样地，慧在完成它的任务后也消失了。但是，以那种慧所见的‘无常’、‘苦’或‘无我’，却不会消失。”
“大德，那先，您说的好！”
问智与慧 第三
4. 问识住于何处

4. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo na paṭisandahati, vedeti so kiñci dukkhaṃ vedana’’nti? Thero āha ‘‘kiñci vedeti, kiñci na vedetī’’ti. ‘‘Kiṃ vedeti, kiṃ na vedetī’’ti? ‘‘Kāyikaṃ, mahārāja, vedanaṃ vedeti, cetasikaṃ vedanaṃ na vedetī’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante, kāyikaṃ vedanaṃ vedeti, kathaṃ cetasikaṃ vedanaṃ na vedetī’’ti? ‘‘Yo hetu yo paccayo kāyikāya dukkhavedanāya uppattiyā, tassa hetussa tassa paccayassa anuparamā kāyikaṃ dukkhavedanaṃ vedeti, yo hetu yo paccayo cetasikāya dukkhavedanāya uppattiyā, tassa hetussa tassa paccayassa uparamā cetasikaṃ dukkhavedanaṃ na vedeti. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘so ekaṃ vedanaṃ vedeti kāyikaṃ na cetasika’’’nti.

‘‘Bhante nāgasena, yo dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, kasmā so na parinibbāyatī’’ti? ‘‘Natthi, mahārāja, arahato anunayo vā paṭigho vā, na ca arahanto apakkaṃ pātenti paripākaṃ āgamenti paṇḍitā. Bhāsitampetaṃ , mahārāja, therena sāriputtena dhammasenāpatinā –

‘‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;

Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā.

‘‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;

Kālañca paṭikaṅkhāmi, sampajāno patissato’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti [passa theragā. 654].

Paṭisandahanapuggalavediyanapañho catuttho.

5. Vedanāpañho

5. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sukhā vedanā kusalā vā akusalā vā abyākatā vā’’ti? ‘‘Siyā, mahārāja, kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā’’ti. ‘‘Yadi, bhante, kusalā na dukkhā, yadi dukkhā na kusalā, kusalaṃ dukkhanti nuppajjatī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha purisassa hatthe tattaṃ ayoguḷaṃ nikkhipeyya, dutiye hatthe sītaṃ himapiṇḍaṃ nikkhipeyya, kiṃ nu kho, mahārāja, ubhopi te daheyyu’’nti? ‘‘Āma, bhante, ubhopi te daheyyu’’nti. ‘‘Kiṃ nu kho, te mahārāja, ubhopi uṇhā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana te, mahārāja, ubhopi sītalā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Ājānāhi niggahaṃ yadi tattaṃ dahati, na ca te ubhopi uṇhā, tena nuppajjati. Yadi sītalaṃ dahati, na ca te ubhopi sītalā, tena nuppajjati. Kissa pana te, mahārāja, ubhopi dahanti, na ca te ubhopi uṇhā, na ca te ubhopi sītalā? Ekaṃ uṇhaṃ, ekaṃ sītalaṃ, ubhopi te dahanti, tena nuppajjatī’’ti. ‘‘Nāhaṃ paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ, sādhu atthaṃ jappehī’’ti. Tato thero abhidhammasaṃyuttāya kathāya rājānaṃ milindaṃ saññāpesi –

‘‘Chayimāni , mahārāja, gehanissitāni somanassāni, cha nekkhammanissitāni somanassāni, cha gehanissitāni domanassāni, cha nekkhammanissitāni domanassāni, cha gehanissitā upekkhā, cha nekkhammanissitā upekkhāti, imāni cha chakkāni, atītāpi chattiṃsavidhā vedanā, anāgatāpi chattiṃsavidhā vedanā, paccuppannāpi chattiṃsavidhā vedanā, tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisampiṇḍetvā aṭṭhasataṃ vedanā hontī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Vedanāpañho pañcamo.

6. Nāmarūpaekattanānattapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处（已完成）
3. 问智与慧（已完成）
4. 问识住于何处
国王问道：“大德，那先，不结生的人，还会感受到痛苦的感受吗？”长老回答道：“有的感受会感受到，有的感受不会感受到。” “哪些感受会感受到，哪些感受不会感受到呢？”“大王，他会感受到身体的痛苦感受，但不会感受到精神的痛苦感受。” “大德，为什么会感受到身体的痛苦感受，却不会感受到精神的痛苦感受呢？” “大王，导致身体痛苦感受产生的因缘，如果这因缘还在延续，他就会感受到身体的痛苦感受。导致精神痛苦感受产生的因缘，如果这因缘已经断绝，他就不会感受到精神的痛苦感受。大王，佛陀曾说过：‘他会感受到一种感受，身体的，而不是精神的。’”
“大德，那先，感受到痛苦的人，为什么他不涅槃呢？” “大王，阿罗汉没有执著，也没有厌恶，阿罗汉们不会让不成熟的果实成熟，他们是智者。大王，佛陀的弟子舍利弗长老，说法将帅，曾说过：
“我不贪恋死亡，也不贪恋生命；
如同雇工等待期限，我等待着（死亡的）时限。
“我不贪恋死亡，也不贪恋生命；
保持正念，时刻警醒，我等待着（死亡的）时限。”
“大德，那先，您说的好！”[参见长老偈654]
问识住于何处 第四
5. 问感受
国王问道：“大德，那先，快乐的感受是善的、不善的还是无记的？”“大王，可能是善的，可能是不善的，也可能是无记的。” “大德，如果是善的，就不是痛苦的；如果是痛苦的，就不是善的。善怎么会是痛苦的呢？”“大王，您认为，如果把一个烧红的铁球放在一个人的一只手上，把一块冰冷的冰块放在他的另一只手上，大王，这两样东西都会让他感到灼痛吗？”“是的，大德，都会让他感到灼痛。”“大王，那么，它们都是热的吗？”“不是，大德。” “大王，那么，它们都是冷的吗？”“不是，大德。”“请允许我反驳，如果热的东西使人感到灼痛，但它们并非都是热的，所以（您的说法）不成立。如果冷的东西使人感到灼痛，但它们并非都是冷的，所以（您的说法）不成立。大王，为什么它们都会使人感到灼痛，但它们并非都是热的，也并非都是冷的呢？一个热的，一个冷的，都会使人感到灼痛，所以（我的说法）成立。”“我没有能力和您辩论，请您好好解释一下。” 于是长老为弥林达王讲解了《相应部》的经文：“大王，有六种依附于在家生活的快乐，有六种依附于出家生活的快乐，有六种依附于在家生活的痛苦，有六种依附于出家生活的痛苦，有六种依附于在家生活的舍受，有六种依附于出家生活的舍受。这共有六组，过去的三十六种感受，未来的三十六种感受，现在的三十六种感受，把它们合起来总共有八百六十种感受。”
“大德，那先，您说的好！”
问感受 第五
6. 问名色合一非我

6. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, ko paṭisandahatī’’ti? Thero āha ‘‘nāmarūpaṃ kho, mahārāja, paṭisandahatī’’ti. ‘‘Kiṃ imaṃ yeva nāmarūpaṃ paṭisandahatī’’ti? ‘‘Na kho, mahārāja, imaṃ yeva nāmarūpaṃ paṭisandahati, iminā pana, mahārāja, nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā pāpakaṃ vā, tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahatī’’ti. ‘‘Yadi, bhante, na imaṃ yeva nāmarūpaṃ paṭisandahati, nanu so mutto bhavissati pāpakehi kammehī’’ti? Thero āha ‘‘yadi na paṭisandaheyya, mutto bhaveyya pāpakehi kammehi. Yasmā ca kho, mahārāja, paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso aññatarassa purisassa ambaṃ avahareyya, tamenaṃ ambasāmiko gahetvā rañño dasseyya ‘iminā deva purisena mayhaṃ ambā avahaṭā’ti, so evaṃ vadeyya ‘nāhaṃ, deva, imassa ambe avaharāmi, aññe te ambā, ye iminā ropitā, aññe te ambā, ye mayā avahaṭā, nāhaṃ daṇḍappatto’ti. Kiṃ nu kho so, mahārāja, puriso daṇḍappatto bhaveyyā’’ti? ‘‘Āma, bhante, daṇḍappatto bhaveyyā’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti? ‘‘Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, purimaṃ, bhante, ambaṃ appaccakkhāya pacchimena ambena so puriso daṇḍappatto bhaveyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, iminā nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā pāpakaṃ vā, tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso aññatarassa purisassa sāliṃ avahareyya…pe… ucchuṃ avahareyya…pe… yathā mahārāja koci puriso hemantakāle aggiṃ jāletvā visibbetvā [visīvetvā (sī. pī.)] avijjhāpetvā pakkameyya, atha kho so aggi aññatarassa purisassa khettaṃ ḍaheyya [upaḍaheyya (ka.)], tamenaṃ khettasāmiko gahetvā rañño dasseyya ‘iminā, deva, purisena mayhaṃ khettaṃ daḍḍha’nti. So evaṃ vadeyya ‘nāhaṃ, deva, imassa khettaṃ jhāpemi, añño so aggi, yo mayā avijjhāpito, añño so aggi, yenimassa khettaṃ daḍḍhaṃ, nāhaṃ daṇḍappatto’ti. Kiṃ nu kho so, mahārāja, puriso daṇḍappatto bhaveyyā’’ti? ‘‘Āma, bhante, daṇḍappatto bhaveyyā’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti? ‘‘Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, purimaṃ, bhante, aggiṃ appaccakkhāya pacchimena agginā so puriso daṇḍappatto bhaveyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, iminā nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā pāpakaṃ vā, tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahati, tasmā na mutto pāpakehi kammehī’’ti.


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处（已完成）
3. 问智与慧（已完成）
4. 问识住于何处（已完成）
5. 问感受（已完成）
6. 问名色合一非我
国王问道：“大德，那先，是谁在结生？”长老回答道：“大王，是名色在结生。” “是这个名色在结生吗？” “不是，大王，不是这个名色在结生。大王，而是由于这个名色造作了善业或恶业，由于这业力，另一个名色结生。”“大德，如果不是这个名色结生，那么，他不就从恶业中解脱了吗？”长老回答道：“如果没有结生，他就会从恶业中解脱。大王，正因为他结生了，所以他才没有从恶业中解脱。”
“请打个比方。”“大王，比如有人偷了另一个人的芒果，被芒果的主人抓住，带到国王面前说：‘大王，这个人偷了我的芒果。’他却说：‘大王，我没有偷他的芒果。他种的芒果是芒果，我偷的芒果也是芒果，它们是不同的芒果，我不该受罚。’大王，这个人应该受罚吗？”“应该，大德，应该受罚。”“为什么呢？”“大德，尽管他这么说，但先前种的芒果是因，后来偷的芒果是果，所以这个人应该受罚。”“大王，同样地，由于这个名色造作了善业或恶业，由于这业力，另一个名色结生，所以他没有从恶业中解脱。”
“请再打个比方。” “大王，比如有人偷了另一个人的稻米……（等等）……大王，比如有人在冬天点火取暖，等暖和后，把火灭了就离开了，这火却点燃了另一个人的田地。田地的主人抓住他，带到国王面前说：‘大王，这个人烧了我的田地。’他却说：‘大王，我没有烧他的田地。我灭的火是那堆火，烧了他田地的火是另一堆火，它们是不同的火，我不该受罚。’大王，这个人应该受罚吗？” “应该，大德，应该受罚。” “为什么呢？” “大德，尽管他这么说，但先前的火是因，后来的火是果，所以这个人应该受罚。” “大王，同样地，由于这个名色造作了善业或恶业，由于这业力，另一个名色结生，所以他没有从恶业中解脱。”


‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso padīpaṃ ādāya pāsādaṃ abhirūhitvā bhuñjeyya, padīpo jhāyamāno tiṇaṃ jhāpeyya, tiṇaṃ jhāyamānaṃ gharaṃ jhāpeyya, gharaṃ jhāyamānaṃ gāmaṃ jhāpeyya, gāmajano taṃ purisaṃ gahetvā evaṃ vadeyya ‘kissa tvaṃ, bho purisa, gāmaṃ jhāpesī’ti, so evaṃ vadeyya ‘nāhaṃ, bho, gāmaṃ jhāpemi, añño so padīpaggi, yassāhaṃ ālokena bhuñjiṃ, añño so aggi, yena gāmo jhāpito’ti, te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṃ, kassa tvaṃ, mahārāja, aṭṭaṃ [atthaṃ (sī. pī.)] dhāreyyāsī’’ti? ‘‘Gāmajanassa bhante’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, api ca tato eva so aggi nibbatto’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi aññaṃ māraṇantikaṃ nāmarūpaṃ, aññaṃ paṭisandhismiṃ nāmarūpaṃ, api ca tato yeva taṃ nibbattaṃ, tasmā na mutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso dahariṃ dārikaṃ vāretvā suṅkaṃ datvā pakkameyya. Sā aparena samayena mahatī assa vayappattā, tato añño puriso suṅkaṃ datvā vivāhaṃ kareyya, itaro āgantvā evaṃ vadeyya ‘kissa pana me tvaṃ, ambho purisa, bhariyaṃ nesī’ti? So evaṃ vadeyya ‘nāhaṃ tava bhariyaṃ nemi, aññā sā dārikā daharī taruṇī, yā tayā vāritā ca dinnasuṅkā ca, aññāyaṃ dārikā mahatī vayappattā mayā vāritā ca dinnasuṅkā cā’ti, te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṃ. Kassa tvaṃ, mahārāja, aṭṭaṃ dhāreyyāsī’’ti? ‘‘Purimassa bhante’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, api ca tato yeva sā mahatī nibbattā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi aññaṃ māraṇantikaṃ nāmarūpaṃ, aññaṃ paṭisandhismiṃ nāmarūpaṃ, api ca tato yeva taṃ nibbattaṃ, tasmā naparimutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso gopālakassa hatthato khīraghaṭaṃ kiṇitvā tasseva hatthe nikkhipitvā pakkameyya ‘sve gahetvā gamissāmī’ti, taṃ aparajju dadhi sampajjeyya. So āgantvā evaṃ vadeyya ‘dehi me khīraghaṭa’nti. So dadhiṃ dasseyya. Itaro evaṃ vadeyya ‘nāhaṃ tava hatthato dadhiṃ kiṇāmi, dehi me khīraghaṭa’nti. So evaṃ vadeyya ‘ajānato te khīraṃ dadhibhūta’nti te vivadamānā tava santike āgaccheyyuṃ, kassa tvaṃ mahārāja, aṭṭaṃ dhāreyyāsī’’ti? ‘‘Gopālakassa bhante’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Kiñcāpi so evaṃ vadeyya, api ca tato yeva taṃ nibbatta’’nti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi aññaṃ māraṇantikaṃ nāmarūpaṃ, aññaṃ paṭisandhismiṃ nāmarūpaṃ, api ca tato yeva taṃ nibbattaṃ, tasmā na parimutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nāmarūpaekattanānattapañho chaṭṭho.

7. Therapaṭisandahanāpaṭisandahanapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处（已完成）
3. 问智与慧（已完成）
4. 问识住于何处（已完成）
5. 问感受（已完成）
6. 问名色合一非我
“请再打个比方。” “大王，比如有人拿着灯登上楼台吃东西，灯点燃了草，草烧着了房子，房子烧着了村庄。村民抓住他，说道：‘你为什么烧村庄？’他却说：‘我没有烧村庄。我用来照亮吃东西的是那盏灯的火，烧村庄的是另一堆火。’他们争论不休，来到您面前，大王，您会支持谁？”“大德，我会支持村民。”“为什么呢？”“尽管他这么说，但这火就是从那盏灯的火引起的。” “大王，同样地，尽管临死时的名色是一个，结生时的名色是另一个，但它确实是来自于前者，所以他没有从恶业中解脱。”
“请再打个比方。” “大王，比如有人给一位小女孩的父母彩礼，预定了她，之后就离开了。一段时间后，女孩长大了，另一个男人给了彩礼娶了她。先前那人来了，说道：‘你为什么娶我的妻子？’那人却说：‘我没有娶你的妻子。你给彩礼预定的是那个年幼的女孩，我给彩礼娶的是这个长大成人的女孩，她们是不同的。’他们争论不休，来到您面前，大王，您会支持谁？”“大德，我会支持第一个人。” “为什么呢？”“尽管他这么说，但长大成人的女孩确实是从小女孩长成的。”“大王，同样地，尽管临死时的名色是一个，结生时的名色是另一个，但它确实是来自于前者，所以他没有彻底从恶业中解脱。”
“请再打个比方。” “大王，比如有人从牧牛人那里买了一罐牛奶，放在牧牛人那里就离开了，说：‘我明天来取。’牛奶过了一段时间变成了酸奶。他来后说：‘把我的牛奶罐给我。’牧牛人给他酸奶。他却说：‘我没有从你手里买酸奶，把我的牛奶罐给我。’牧牛人说：‘你不知道，牛奶已经变成酸奶了。’他们争论不休，来到您面前，大王，您会支持谁？” “大德，我会支持牧牛人。” “为什么呢？”“尽管他这么说，但这酸奶确实是来自于那牛奶。” “大王，同样地，尽管临死时的名色是一个，结生时的名色是另一个，但它确实是来自于前者，所以他没有彻底从恶业中解脱。”
“大德，那先，您说的好！”
问名色合一非我 第六
7. 问圣者结生不结生

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tvaṃ pana paṭisandahissasī’’ti? ‘‘Alaṃ, mahārāja, kiṃ te tena pucchitena, nanu mayā paṭikacceva akkhātaṃ ‘sace, mahārāja, saupādāno bhavissāmi , paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭisandahissāmī’’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṃ kareyya. Rājā tuṭṭho adhikāraṃ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, so ce janassa āroceyya ‘na me rājā kiñci paṭikarotī’ ti. Kiṃ nu kho so, mahārāja, puriso yuttakārī bhaveyyā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja , kiṃ te tena pucchitena, nanu mayā paṭikacceva akkhātaṃ ‘sace saupādāno bhavissāmi, paṭisandahissāmi, sace anupādāno bhavissāmi, na paṭisandahissāmī’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Therapaṭisandahanāpaṭisandahanapañho sattamo.

8. Nāmarūpapaṭisandahanapañho

8. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘nāmarūpa’nti, tattha katamaṃ nāmaṃ, katamaṃ rūpa’’nti. ‘‘Yaṃ tattha, mahārāja, oḷārikaṃ, etaṃ rūpaṃ, ye tattha sukhumā cittacetasikā dhammā, etaṃ nāma’’nti. ‘‘Bhante nāgasena, kena kāraṇena nāmaṃ yeva na paṭisandahati, rūpaṃ yeva vā’’ti? ‘‘Aññamaññūpanissitā, mahārāja, ete dhammā ekatova uppajjantī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kukkuṭiyā kalalaṃ na bhaveyya, aṇḍampi na bhaveyya, yañca tattha kalalaṃ, yañca aṇḍaṃ, ubhopete aññamaññūpanissitā, ekatova nesaṃ uppatti hoti. Evameva kho, mahārāja, yadi tattha nāmaṃ na bhaveyya, rūpampi na bhaveyya, yañceva tattha nāmaṃ, yañceva rūpaṃ, ubhopete aññamaññūpanissitā, ekatova nesaṃ uppatti hoti. Evametaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvita’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nāmarūpapaṭisandahanapañho aṭṭhamo.

9. Addhānapañho

9. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘dīghamaddhāna’nti, kimetaṃ addhānaṃ nāmā’’ti ? ‘‘Atīto, mahārāja, addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, sabbe addhā atthī’’ti? ‘‘Koci, mahārāja , addhā atthi, koci natthī’’ti. ‘‘Katamo pana, bhante, atthi, katamo natthī’’ti? ‘‘Ye te, mahārāja, saṅkhārā atītā vigatā niruddhā vipariṇatā, so addhā natthi, ye dhammā vipākā, ye ca vipākadhammadhammā, ye ca aññatra paṭisandhiṃ denti, so addhā atthi. Ye sattā kālaṅkatā aññatra uppannā, so ca addhā atthi. Ye sattā kālaṅkatā aññatra anuppannā, so addhā natthi. Ye ca sattā parinibbutā, so ca addhā natthi parinibbutattā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Addhānapañho navamo.

Addhānavaggo dutiyo.

Imasmiṃ vagge nava pañhā.

3. Vicāravaggo

1. Addhānamūlapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品
1. 问法的延续（已完成）
2. 问结生之处（已完成）
3. 问智与慧（已完成）
4. 问识住于何处（已完成）
5. 问感受（已完成）
6. 问名色合一非我（已完成）
7. 问圣者结生不结生
国王问道：“大德，那先，您会结生吗？”“大王，何必问这个呢？我不是已经回答过您了吗？‘大王，如果我还有执取，我就会结生；如果没有执取，我就不会结生。’”
“请打个比方。” “大王，比如有人为国王做事。国王很高兴，就给了他一个职位。他凭借这个职位，享尽五欲，丰衣足食。如果他却对人们说：‘国王没有给我任何回报。’大王，这个人说得对吗？” “不对，大德。” “大王，同样地，何必问这个呢？我不是已经回答过您了吗？‘如果我还有执取，我就会结生；如果没有执取，我就不会结生。’”
“大德，那先，您说的好！”
问圣者结生不结生 第七
8. 问名色结生
国王问道：“大德，那先，您说的‘名色’，其中的名是什么，色又是什么？” “大王，其中粗重的部分是色，细微的心和心所法是名。”“大德，那先，为什么不是只有名结生，或者只有色结生呢？” “大王，这些法相互依存，是一起生起的。”
“请打个比方。” “大王，母鸡只有蛋黄，就不会有鸡蛋；只有蛋白，也不会有鸡蛋。蛋黄和蛋白相互依存，是一起产生的。大王，同样地，只有名，就不会有色；只有色，也不会有名。名和色相互依存，是一起产生的。这叫做长向连接。”
“大德，那先，您说的好！”
问名色结生 第八
9. 问向
国王问道：“大德，那先，您说的‘长向’，这向是什么？” “大王，过去是向，未来是向，现在是向。”“大德，那么，所有的向都存在吗？” “大王，有的向存在，有的向不存在。” “大德，哪些向存在，哪些向不存在呢？”“大王，已经过去、消逝、灭尽、变异了的行，这向不存在。带来果报的法，由果报法产生的法，以及导致结生的法，这向存在。已经命终、在别处投生的众生，这向存在。已经命终、没有在别处投生的众生，这向不存在。已经涅槃的众生，这向不存在，因为他们已经涅槃了。”
“大德，那先，您说的好！”
问向 第九
向品 第二
此品有九个问答。
3. 思择品
1. 问向的根源

1. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, atītassa addhānassa kiṃ mūlaṃ, anāgatassa addhānassa kiṃ mūlaṃ, paccuppannassa addhānassa kiṃ mūla’’nti? ‘‘Atītassa ca, mahārāja, addhānassa anāgatassa ca addhānassa paccuppannassa ca addhānassa avijjā mūlaṃ. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa addhānassa [dukkhakkhandhassa addhānassa (sī.)] purimā koṭi na paññāyatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Addhānamūlapañho paṭhamo.

2. Purimakoṭipañho

2. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘purimā koṭi na paññāyatī’ti, tassa opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, puriso parittaṃ [paripakkaṃ (ka.)] bījaṃ pathaviyaṃ nikkhipeyya, tato aṅkuro uṭṭhahitvā anupubbena vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitvā phalaṃ dadeyya. Tato bījaṃ gahetvā puna ropeyya, tatopi aṅkuro uṭṭhahitvā anupubbena vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitvā phalaṃ dadeyya. Evametissā santatiyā atthi anto’’ti? ‘‘Natthi bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, addhānassāpi purimā koṭi na paññāyatī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kukkuṭiyā aṇḍaṃ bhaveyya, aṇḍato kukkuṭī kukkuṭiyā aṇḍanti. Evametissā santatiyā atthi anto’’ti? ‘‘Natthi bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, addhānassāpi purimā koṭi na paññāyatī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. Thero pathaviyā cakkaṃ likhitvā milindaṃ rājānaṃ etadavoca ‘‘atthi, mahārāja, imassa cakkassa anto’’ti? ‘‘Natthi bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, imāni cakkāni vuttāni bhagavatā ‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā kammaṃ, kammato puna cakkhuṃ jāyatī’ti. Evametissā santatiyā atthi anto’’ti? ‘‘Natthi bhante’’ti.

‘‘‘Sotañca paṭicca sadde ca…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā kammaṃ, kammato puna mano jāyatī’ti. Evametissā santatiyā atthi anto’’ti? ‘‘Natthi bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, addhānassāpi purimā koṭi na paññāyatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Purimakoṭipañho dutiyo.

3. Koṭipaññāyanapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源
国王问道：“大德，那先，过去的向的根源是什么？未来的向的根源是什么？现在的向的根源是什么？” “大王，过去、未来和现在的向的根源都是无明。无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘六处，六处缘触，触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘有，有缘生，生缘老死忧悲苦恼。这样，整个苦蕴的向，它的最初的开端是无法知道的。”
“大德，那先，您说的好！”
问向的根源 第一
2. 问最初的开端
国王问道：“大德，那先，您说的‘最初的开端无法知道’，请打个比方。” “大王，比如有人把一颗成熟的种子种到地里，然后种子发芽，逐渐生长壮大，最后结出果实。然后再把这果实里的种子种到地里，它也会发芽，逐渐生长壮大，最后结出果实。这样延续下去，会有尽头吗？” “没有尽头，大德。” “大王，同样地，向的最初开端也是无法知道的。”
“请再打个比方。” “大王，比如母鸡生蛋，蛋又孵出母鸡，母鸡再生蛋。这样延续下去，会有尽头吗？” “没有尽头，大德。” “大王，同样地，向的最初开端也是无法知道的。”
“请再打个比方。”长老在地上画了一个圆圈，然后对弥林达王说道：“大王，这个圆圈有尽头吗？”“没有尽头，大德。”“大王，同样地，佛陀曾说过这些循环：‘以眼根和色尘为缘，生起眼识；这三者聚合为触；触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘业，由业又生起眼根。’这样延续下去，会有尽头吗？” “没有尽头，大德。”
“‘以耳根和声尘为缘……（等等）……以意根和法尘为缘，生起意识；这三者聚合为触；触缘受，受缘爱，爱缘取，取缘业，由业又生起意根。’这样延续下去，会有尽头吗？”“没有尽头，大德。” “大王，同样地，向的最初开端也是无法知道的。”
“大德，那先，您说的好！”
问最初的开端 第二
3. 问开端如何能知

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘purimā koṭi na paññāyatī’ti, katamā ca sā purimā koṭī’’ti? ‘‘Yo kho, mahārāja, atīto addhā, esā purimā koṭī’’ti. ‘‘Bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘purimā koṭi na paññāyatī’ti, kiṃ pana, bhante , sabbāpi purimā koṭi na paññāyatī’’ti? ‘‘Kāci, mahārāja, paññāyati, kāci na paññāyatī’’ti. ‘‘Katamā, bhante, paññāyati, katamā na paññāyatī’’ti? ‘‘Ito pubbe, mahārāja, sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ avijjā nāhosīti esā purimā koṭi na paññāyati, yaṃ ahutvā sambhoti, hutvā paṭivigacchati, esapa purimā koṭi paññāyatī’’ti .

‘‘Bhante nāgasena, yaṃ ahutvā sambhoti, hutvā paṭivigacchati, nanu taṃ ubhato chinnaṃ atthaṃ gacchatī’’ti? ‘‘Yadi, mahārāja, ubhato chinnaṃ atthaṃ gacchati, ubhato chinnā sakkā vaḍḍhetu’’nti? ‘‘Āma, sāpi sakkā vaḍḍhetu’’nti.’’Nāhaṃ, bhante, etaṃ pucchāmi koṭito sakkā vaḍḍhetu’’nti? ‘‘Āma sakkā vaḍḍhetu’’nti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. Thero tassa rukkhūpamaṃ akāsi, khandhā ca kevalassa dukkhakkhandhassa bījānī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Koṭipaññāyanapañho tatiyo.

4. Saṅkhārajāyamānapañho

4. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, atthi keci saṅkhārā, ye jāyantī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, atthi saṅkhārā, ye jāyantī’’ti. ‘‘Katame te, bhante’’ti? ‘‘Cakkhusmiñca kho, mahārāja, sati rūpesu ca cakkhuviññāṇaṃ hoti, cakkhuviññāṇe sati cakkhusamphasso hoti, cakkhusamphasse sati vedanā hoti, vedanāya sati taṇhā hoti, taṇhāya sati upādānaṃ hoti, upādāne sati bhavo hoti, bhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Cakkhusmiñca kho, mahārāja, asati rūpesu ca asati cakkhuviññāṇaṃ na hoti, cakkhuviññāṇe asati cakkhusamphasso na hoti, cakkhusamphasse asati vedanā na hoti, vedanāya asati taṇhā na hoti, taṇhāya asati upādānaṃ na hoti, upādāne asati bhavo na hoti, bhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā na honti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Saṅkhārajāyamānapañho catuttho.

5. Bhavantasaṅkhārajāyamānapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知
国王问道：“大德，那先，您说的‘最初的开端无法知道’，这最初的开端指的是什么？” “大王，过去的向，就是最初的开端。” “大德，那先，您说的‘最初的开端无法知道’，难道所有的最初开端都无法知道吗？”“大王，有的能知道，有的不能知道。”“大德，哪些能知道，哪些不能知道呢？” “大王，以前，一切的一切，在一切方面，一切的一切，都不存在无明，这样的最初开端是无法知道的。从无到有地产生，从有到无地消逝，这样的最初开端是可以知道的。”
“大德，那先，从无到有地产生，从有到无地消逝，那它岂不是两头都被截断而消逝了吗？” “大王，如果两头都被截断就消逝了，那么两头都被截断的树枝还能生长吗？” “是的，它还能生长。” “大德，我不是在问树枝从断口处能不能生长。” “是的，它还能生长。”
“请打个比方。”长老用树作比方，并说整个苦蕴的各个蕴是种子。
“大德，那先，您说的好！”
问开端如何能知 第三
4. 问有行生起
国王问道：“大德，那先，有没有正在生起的行？” “是的，大王，有正在生起的行。”“大德，是哪些行呢？”“大王，以眼根和色尘为缘，生起眼识；眼识生起后，生起眼触；眼触生起后，生起受；受生起后，生起爱；爱生起后，生起取；取生起后，生起有；有生起后，生起生；生生起后，生起老死忧悲苦恼。这样，整个苦蕴就生起了。大王，如果没有眼根和色尘，就不会生起眼识；没有眼识，就不会生起眼触；没有眼触，就不会生起受；没有受，就不会生起爱；没有爱，就不会生起取；没有取，就不会生起有；没有有，就不会生起生；没有生，就不会生起老死忧悲苦恼。这样，整个苦蕴就息灭了。”
“大德，那先，您说的好！”
问有行生起 第四
5. 问您的行生起

5. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, atthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyantī’’ti? ‘‘Natthi, mahārāja, keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva kho, mahārāja, saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idaṃ gehaṃ abhavantaṃ jātaṃ, yattha tvaṃ nisinnosī’’ti? ‘‘Natthi kiñci, bhante, idha abhavantaṃ jātaṃ, bhavantaṃ yeva jātaṃ, imāni kho, bhante, dārūni vane ahesuṃ, ayañca mattikā pathaviyaṃ ahosi, itthīnañca purisānañca tajjena vāyāmena evamidaṃ gehaṃ nibbatta’’nti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, ye keci bījagāmabhūtagāmā pathaviyaṃ nikkhittā anupubbena vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjamānā pupphāni ca phalāni ca dadeyyuṃ, na te rukkhā abhavantā jātā, bhavantā yeva te rukkhā jātā. Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva te saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kumbhakāro pathaviyā mattikaṃ uddharitvā nānābhājanāni karoti, na tāni bhājanāni abhavantāni jātāni, bhavantāni yeva jātāni. Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, vīṇāya pattaṃ na siyā, cammaṃ na siyā, doṇi na siyā, daṇḍo na siyā, upavīṇo na siyā, tantiyo na siyuṃ, koṇo na siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo na siyā, jāyeyya saddo’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Yato ca kho, mahārāja, vīṇāya pattaṃ siyā, cammaṃ siyā, doṇi siyā, daṇḍo siyā, upavīṇo siyā, tantiyo siyuṃ, koṇo siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo siyā, jāyeyya saddo’’ti? ‘‘Āma, bhante, jāyeyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva kho saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, araṇi na siyā, araṇipotako na siyā, araṇiyottakaṃ na siyā, uttarāraṇi na siyā, coḷakaṃ na siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo na siyā, jāyeyya so aggī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Yato ca kho, mahārāja, araṇi siyā, araṇipotako siyā, araṇiyottakaṃ siyā, uttarāraṇi siyā, coḷakaṃ siyā, purisassa ca tajjo vāyāmo siyā, jāyeyya so aggī’’ti? ‘‘Āma, bhante , jāyeyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva kho saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, maṇi na siyā, ātapo na siyā, gomayaṃ na siyā, jāyeyya so aggī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Yato ca kho, mahārāja, maṇi siyā, ātapo siyā, gomayaṃ siyā, jāyeyya so aggī’’ti? ‘‘Āma, bhante, jāyeyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva kho saṅkhārā jāyantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, ādāso na siyā, ābhā na siyā, mukhaṃ na siyā, jāyeyya attā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Yato ca kho, mahārāja, ādāso siyā, ābhā siyā, mukhaṃ siyā, jāyeyya attā’’ti? ‘‘Āma, bhante, jāyeyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, natthi keci saṅkhārā, ye abhavantā jāyanti, bhavantā yeva kho saṅkhārā jāyantī’’ti.


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起
国王问道：“大德，那先，有没有不曾存在的行正在生起？” “没有，大王，没有不曾存在的行正在生起，大王，只有存在的行才会生起。”
“请打个比方。” “大王，您认为，您现在坐的这间房子，是从不曾存在的状态下生起来的吗？” “大德，这里没有什么东西是从不曾存在的状态下生起来的，都是从已经存在的状态下生起来的。大德，构成这间房子的木材先前存在于森林中，泥土先前存在于地上，由于男女的努力，这间房子才得以建成。” “大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”
“请再打个比方。” “大王，各种各样的种子被种到地里，逐渐生长壮大，最后开花结果。这些树木不是从不曾存在的状态下生起来的，而是从已经存在的状态下生起来的。大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”
“请再打个比方。” “大王，制陶工人从地上挖出泥土，然后制成各种各样的器皿。这些器皿不是从不曾存在的状态下生起来的，而是从已经存在的状态下生起来的。大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”
“请再打个比方。” “大王，如果没有琴身、琴皮、琴箱、琴杆、琴码、琴弦、琴轸，以及人的弹奏，会有琴声产生吗？”“不会，大德。”“大王，如果有琴身、琴皮、琴箱、琴杆、琴码、琴弦、琴轸，以及人的弹奏，会有琴声产生吗？”“会的，大德，会产生琴声。” “大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”
“请再打个比方。” “大王，如果没有钻木、钻木板、钻木尖、上钻木、引火物，以及人的操作，会产生火吗？” “不会，大德。” “大王，如果有钻木、钻木板、钻木尖、上钻木、引火物，以及人的操作，会产生火吗？” “会的，大德，会产生火。” “大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”
“请再打个比方。” “大王，如果没有透镜、阳光和牛粪，会产生火吗？” “不会，大德。” “大王，如果有透镜、阳光和牛粪，会产生火吗？”“会的，大德，会产生火。” “大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”
“请再打个比方。” “大王，如果没有轮廓、颜色和面部，会有相貌产生吗？” “不会，大德。”“大王，如果有轮廓、颜色和面部，会有相貌产生吗？”“会的，大德，会产生相貌。” “大王，同样地，没有不曾存在的行正在生起，只有存在的行才会生起。”


‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Bhavantasaṅkhārajāyamānapañho pañcamo.

6. Vedagūpañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
“大德，那先，您说的好！”
问您的行生起 第五
6. 问隐秘的吠陀

6. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, vedagū upalabbhatī’’ti? ‘‘Ko panesa, mahārāja, vedagū nāmā’’ti? ‘‘Yo, bhante, abbhantare jīvo cakkhunā rūpaṃ passati, sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānāti, yathā mayaṃ idha pāsāde nisinnā yena yena vātapānena iccheyyāma passituṃ, tena tena vātapānena passeyyāma, puratthimenapi vātapānena passeyyāma, pacchimenapi vātapānena passeyyāma, uttarenapi vātapānena passeyyāma, dakkhiṇenapi vātapānena passeyyāma. Evameva kho, bhante, ayaṃ abbhantare jīvo yena yena dvārena icchati passituṃ, tena tena dvārena passatī’’ti.

Thero āha ‘‘pañcadvāraṃ, mahārāja, bhaṇissāmi, taṃ suṇohi, sādhukaṃ manasikarohi, yadi abbhantare jīvo cakkhunā rūpaṃ passati, yathā mayaṃ idha pāsāde nisinnā yena yena vātapānena iccheyyāma passituṃ, tena tena vātapānena rūpaṃ yeva passeyyāma, puratthimenapi vātapānena rūpaṃ yeva passeyyāma, pacchimenapi vātapānena rūpaṃ yeva passeyyāma, uttarenapi vātapānena rūpaṃ yeva passeyyāma, dakkhiṇenapi vātapānena rūpaṃ yeva passeyyāma, evametena abbhantare jīvena sotenapi rūpaṃ yeva passitabbaṃ, ghānenapi rūpaṃ yeva passitabbaṃ, jivhāyapi rūpaṃ yeva passitabbaṃ, kāyenapi rūpaṃ yeva passitabbaṃ, manasāpi rūpaṃ yeva passitabbaṃ; cakkhunāpi saddo yeva sotabbo, ghānenapi saddo yeva sotabbo, jivhāyapi saddo yeva sotabbo, kāyenapi saddo yeva sotabbo, manasāpi saddo yeva sotabbo; cakkhunāpi gandho yeva ghāyitabbo, sotenapi gandho yeva ghāyitabbo, jivhāyapi gandho yeva ghāyitabbo, kāyenapi gandho yeva ghāyitabbo, manasāpi gandho yeva ghāyitabbo; cakkhunāpi raso yeva sāyitabbo, sotenapi raso yeva sāyitabbo, ghānenapi raso yeva sāyitabbo, kāyenapi raso yeva sāyitabbo, manasāpi raso yeva sāyitabbo; cakkhunāpi phoṭṭhabbaṃ yeva phusitabbaṃ, sotenapi phoṭṭhabbaṃ yeva phusitabbaṃ, ghānenapi phoṭṭhabbaṃ yeva phusitabbaṃ, jivhāyapi phoṭṭhabbaṃ yeva phusitabbaṃ, manasāpi phoṭṭhabbaṃ yeva phusitabbaṃ; cakkhunāpi dhammaṃ yeva vijānitabbaṃ, sotenapi dhammaṃ yeva vijānitabbaṃ, ghānenapi dhammaṃ yeva vijānitabbaṃ, jivhāyapi dhammaṃ yeva vijānitabbaṃ, kāyenapi dhammaṃ yeva vijānitabba’’nti? ‘‘Na hi bhante’’ti.

‘‘Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ, yathā vā pana, mahārāja, mayaṃ idha pāsāde nisinnā imesu jālavātapānesu ugghāṭitesu mahantena ākāsena bahimukhā suṭṭhutaraṃ rūpaṃ passāma, evametena abbhantare jīvenāpi cakkhudvāresu ugghāṭitesu mahantena ākāsena suṭṭhutaraṃ rūpaṃ passitabbaṃ, sotesu ugghāṭitesu…pe… ghāne ugghāṭite…pe… jivhāya ugghāṭitāya…pe… kāye ugghāṭite mahantena ākāsena suṭṭhutaraṃ saddo sotabbo, gandho ghāyitabbo, raso sāyitabbo, phoṭṭhabbo phusitabbo’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti .


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
6. 问隐秘的吠陀
国王问道：“大德，那先，能找到隐秘的吠陀吗？” “大王，这隐秘的吠陀指的是什么？” “大德，内在的生命体，用眼看色，用耳听声，用鼻闻香，用舌尝味，用身感触，用意知法，就像我们现在坐在宫殿里，想从哪个窗户看，就能从哪个窗户看到外面；想从东边的窗户看，就能从东边的窗户看到外面；想从西边的窗户看，就能从西边的窗户看到外面；想从北边的窗户看，就能从北边的窗户看到外面；想从南边的窗户看，就能从南边的窗户看到外面。大德，同样地，这内在的生命体想从哪个感官之门感知，就能从哪个感官之门感知。”
长老说道：“大王，我将要讲五门，请您仔细聆听，认真思考。如果内在的生命体用眼看色，就像我们现在坐在宫殿里，想从哪个窗户看，就能从哪个窗户看到色；想从东边的窗户看，就能从东边的窗户看到色；想从西边的窗户看，就能从西边的窗户看到色；想从北边的窗户看，就能从北边的窗户看到色；想从南边的窗户看，就能从南边的窗户看到色。那么，这内在的生命体也应该能用耳看到色，用鼻看到色，用舌看到色，用身看到色，用意看到色；用眼听到声音，用鼻听到声音，用舌听到声音，用身听到声音，用意听到声音；用眼闻到气味，用耳闻到气味，用舌闻到气味，用身闻到气味，用意闻到气味；用眼尝到味道，用耳尝到味道，用鼻尝到味道，用身尝到味道，用意尝到味道；用眼触到所触之物，用耳触到所触之物，用鼻触到所触之物，用舌触到所触之物，用意触到所触之物；用眼了知法，用耳了知法，用鼻了知法，用舌了知法，用身了知法，这样可以吗？”“不可以，大德。”
“大王，先前所说的和后来说的，或者后来说的和先前所说的，是不相符的。大王，就像我们现在坐在宫殿里，这些格子窗都打开着，通过广阔的空间，我们能更好地看到外面的景象。同样地，这内在的生命体，眼门打开着，通过广阔的空间，应该能更好地看到色；耳门打开着……（等等）……鼻门打开着……用张开的舌……身体的触门打开着，通过广阔的空间，应该能更好地听到声音，闻到气味，尝到味道，触到所触之物，这样可以吗？” “不可以，大德。”


‘‘Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ, yathā vā pana, mahārāja, ayaṃ dinno nikkhamitvā bahidvārakoṭṭhake tiṭṭheyya, jānāsi tvaṃ, mahārāja, ‘ayaṃ dinno nikkhamitvā bahidvārakoṭṭhake ṭhito’’’ti? ‘‘Āma, bhante, jānāmī’’ti. ‘‘Yathā vā pana, mahārāja, ayaṃ dinno anto pavisitvā tava purato tiṭṭheyya, jānāsi tvaṃ, mahārāja, ‘ayaṃ dinno anto pavisitvā mama purato ṭhito’’’ti? ‘‘Āma, bhante, jānāmī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, abbhantare so jīvo jivhāya rase nikkhitte jāneyya ambilattaṃ vā lavaṇattaṃ vā tittakattaṃ vā kaṭukattaṃ vā kasāyattaṃ vā madhurattaṃ vā’’ti? ‘‘Āma, bhante, jāneyyā’’ti. ‘‘Te rase anto paviṭṭhe jāneyya ambilattaṃ vā lavaṇattaṃ vā tittakattaṃ vā kaṭukattaṃ vā kasāyattaṃ vā madhurattaṃ vā’’ti. ‘‘Na hi bhante’’ti.

‘‘Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ, yathā, mahārāja, kocideva puriso madhughaṭasataṃ āharāpetvā madhudoṇiṃ pūrāpetvā purisassa mukhaṃ pidahitvā [pidahitvāva (ka.)] madhudoṇiyā pakkhipeyya, jāneyya, mahārāja, so puriso madhuṃ sampannaṃ vā na sampannaṃ vā’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti. ‘‘Na hi tassa, bhante, mukhe madhu paviṭṭha’’nti.

‘‘Na kho te, mahārāja, yujjati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purima’’nti. ‘‘Nāhaṃ paṭibalo tayā vādinā saddhiṃ sallapituṃ; sādhu, bhante, atthaṃ jappehī’’ti.

Thero abhidhammasaṃyuttāya kathāya rājānaṃ milindaṃ saññāpesi – ‘‘idha, mahārāja, cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, taṃsahajātā phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitindriyaṃ manasikāroti evamete dhammā paccayato jāyanti, na hettha vedagū upalabbhati, sotañca paṭicca sadde ca…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, taṃsahajātā phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitindriyaṃ manasikāroti evamete dhammā paccayato jāyanti, na hettha vedagū upalabbhatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Vedagūpañho chaṭṭho.

7. Cakkhuviññāṇādipañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
6. 问隐秘的吠陀
“大王，先前所说的和后来说的，或者后来说的和先前所说的，是不相符的。大王，比如这个人出去站在门外，大王，您知道‘这个人出去站在门外’了吗？” “是的，大德，我知道了。” “大王，比如这个人进来站在您面前，大王，您知道‘这个人进来站在我面前’了吗？” “是的，大德，我知道了。” “大王，同样地，内在的生命体，当味道接触到舌头时，它能知道酸、咸、苦、辣、涩或甜吗？” “是的，大德，它能知道。” “当味道进入体内后，它还能知道酸、咸、苦、辣、涩或甜吗？” “不能，大德。”
“大王，先前所说的和后来说的，或者后来说的和先前所说的，是不相符的。大王，比如有人拿来一百罐蜂蜜，装满一钵，捂住一个人的嘴，然后把蜂蜜倒进他的嘴里。大王，这个人能知道蜂蜜好不好吗？” “不能，大德。” “为什么呢？” “大德，因为蜂蜜没有进入他的嘴里。”
“大王，先前所说的和后来说的，或者后来说的和先前所说的，是不相符的。” “我没有能力和您辩论，大德，请您解释一下吧。”
长老用缘起法为弥林达王解释道：“大王，以眼根和色尘为缘，生起眼识；与它俱生的有触、受、想、思、一境性、命根和作意。这些法都是依缘而生的，这里面没有隐秘的吠陀。以耳根和声尘为缘……（等等）……以意根和法尘为缘，生起意识；与它俱生的有触、受、想、思、一境性、命根和作意。这些法都是依缘而生的，这里面没有隐秘的吠陀。”
“大德，那先，您说的好！”
问隐秘的吠陀 第六
7. 问眼识等等

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī’’ti.

‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, paṭhamaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, pacchā manoviññāṇaṃ, udāhu manoviññāṇaṃ paṭhamaṃ uppajjati, pacchā cakkhuviññāṇa’’nti? ‘‘Paṭhamaṃ, mahārāja, cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, pacchā manoviññāṇa’’nti.

‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, cakkhuviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yatthāhaṃ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, udāhu manoviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yattha tvaṃ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’’’ti? ‘‘Na hi, mahārāja, anālāpo tesaṃ aññamaññehī’’ti.

‘‘Kathaṃ , bhante nāgasena, yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī’’ti? ‘‘Ninnattā ca, mahārāja, dvārattā ca ciṇṇattā ca samudācaritattā cā’’ti.

‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, ninnattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, deve vassante katamena udakaṃ gaccheyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, ninnaṃ, tena gaccheyyā’’ti. ‘‘Athāparena samayena devo vasseyya, katamena taṃ udakaṃ gaccheyyā’’ti. ‘‘Yena, bhante, purimaṃ udakaṃ gataṃ, tampi tena gaccheyyā’’ti.

‘‘Kiṃ nuṃ kho, mahārāja, purimaṃ udakaṃ pacchimaṃ udakaṃ āṇāpeti ‘yenāhaṃ gacchāmi, tvampi tena gacchāhī’ti, pacchimaṃ vā udakaṃ purimaṃ udakaṃ āṇāpeti ‘yena tvaṃ gacchissasi, ahampi tena gacchissāmī’’’ti. ‘‘Na hi, bhante, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, ninnattā gacchantī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, ninnattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yatthāhaṃ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yattha tvaṃ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, ninnattā uppajjantī’’’ti.

‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, dvārattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Apepammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, rañño paccantimaṃ nagaraṃ assa daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ, tato puriso nikkhamitukāmo bhaveyya, katamena nikkhameyyā’’ti? ‘‘Dvārena, bhante, nikkhameyyā’’ti. ‘‘Athāparo puriso nikkhamitukāmo bhaveyya, katamena so nikkhameyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, purimo puriso nikkhanto, sopi tena nikkhameyyā’’ti.

‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, purimo puriso pacchimaṃ purisaṃ āṇāpeti ‘yenāhaṃ gacchāmi, tvampi tena gacchāhī’ti, pacchimo vā puriso purimaṃ purisaṃ āṇāpeti ‘yena tvaṃ gacchissasi, ahampi tena gacchissāmī’ti. ‘‘Na hi, bhante, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, dvārattā gacchantī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, dvārattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yatthāhaṃ uppajjāmi , tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yattha tvaṃ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, dvārattā uppajjantī’’ti.


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
6. 问隐秘的吠陀（已完成）
7. 问眼识等等
国王问道：“大德，那先，眼识生起的地方，意识也会生起吗？” “是的，大王，眼识生起的地方，意识也会生起。”
“大德，那先，是眼识先生起，然后意识生起；还是意识先生起，然后眼识生起呢？” “大王，是眼识先生起，然后意识生起。”
“大德，那先，是眼识指示意识‘我在哪里生起，你也在哪里生起’；还是意识指示眼识‘你将在哪里生起，我也将在哪里生起’呢？” “大王，它们之间并没有这样的对话。”
“大德，那先，既然如此，为什么眼识生起的地方，意识也会生起呢？” “大王，是因为低洼、因为门、因为损坏、因为习惯。”
“大德，那先，怎么说是因为低洼，眼识生起的地方，意识也会生起呢？请打个比方。” “大王，您认为，天下雨的时候，水会流向哪里？”“大德，水会流向低洼的地方。”“那么，过一段时间再下雨，水又会流向哪里？”“大德，水还会流向先前水流过的地方。”
“大王，先前的水会指示后来的水‘我流向哪里，你也流向哪里’；还是后来的水会指示先前的水‘你将流向哪里，我也将流向哪里’呢？” “大德，它们之间并没有这样的对话，是因为低洼，它们才流向同一个地方。”“大王，同样地，因为低洼，眼识生起的地方，意识也会生起。眼识不会指示意识‘我在哪里生起，你也在哪里生起’；意识也不会指示眼识‘你将在哪里生起，我也将在哪里生起’。它们之间并没有这样的对话，是因为低洼，它们才生起在同一个地方。”
“大德，那先，怎么说是因为门，眼识生起的地方，意识也会生起呢？请打个比方。”“大王，您认为，如果国王的边境城池有坚固的城墙和城门，只有一个城门，一个人想出去，他会从哪里出去？”“大德，他会从城门出去。”“那么，另一个人也想出去，他会从哪里出去？” “大德，他会从先前那个人出去的地方出去。”
“大王，先前出去的人会指示后面的人‘我从哪里出去，你也从哪里出去’；还是后面的人会指示先前的人‘你将从哪里出去，我也将从哪里出去’呢？”“大德，它们之间并没有这样的对话，是因为门，他们才从同一个地方出去。” “大王，同样地，因为门，眼识生起的地方，意识也会生起。眼识不会指示意识‘我在哪里生起，你也在哪里生起’；意识也不会指示眼识‘你将在哪里生起，我也将在哪里生起’。它们之间并没有这样的对话，是因为门，它们才生起在同一个地方。”


‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, ciṇṇattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati?Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, paṭhamaṃ ekaṃ sakaṭaṃ gaccheyya, atha dutiyaṃ sakaṭaṃ katamena gaccheyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, purimaṃ sakaṭaṃ gataṃ, tampi tena gaccheyyā’’ti.

‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, purimaṃ sakaṭaṃ pacchimaṃ sakaṭaṃ āṇāpeti ‘yenāhaṃ gacchāmi, tvampi tena gacchāhī’ti, pacchimaṃ vā sakaṭaṃ purimaṃ sakaṭaṃ āṇāpeti ‘yena tvaṃ gacchissasi, ahampi tena gacchissāmī’’’ti. ‘‘Na hi, bhante, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, ciṇṇattā gacchantī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, ciṇṇattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yatthāhaṃ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yattha tvaṃ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, ciṇṇattā uppajjantī’’ti.

‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, samudācaritattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati? Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, muddāgaṇanāsaṅkhyālekhāsippaṭṭhānesu ādikammikassa dandhāyanā bhavati, athāparena samayena nisammakiriyāya samudācaritattā adandhāyanā bhavati. Evameva kho, mahārāja, samudācaritattā yattha cakkhuviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yatthāhaṃ uppajjāmi, tvampi tattha uppajjāhī’ti, nāpi manoviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ āṇāpeti ‘yattha tvaṃ uppajjissasi, ahampi tattha uppajjissāmī’ti, anālāpo tesaṃ aññamaññehi, samudācaritattā uppajjantī’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, yattha sotaviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatīti…pe… yattha ghānaviññāṇaṃ uppajjati…pe… yattha jivhāviññāṇaṃ uppajjati …pe… yattha kāyaviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yattha kāyaviññāṇaṃ uppajjati, tattha manoviññāṇampi uppajjatī’’ti.

‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, paṭhamaṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati, pacchā manoviññāṇaṃ, udāhu manoviññāṇaṃ paṭhamaṃ uppajjati, pacchā kāyaviññāṇa’’nti? ‘‘Kāyaviññāṇaṃ, mahārāja, paṭhamaṃ uppajjati, pacchā manoviññāṇa’’nti.

‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena,…pe… anālāpo tesaṃ aññamaññehi, samudācaritattā uppajjantī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Cakkhuviññāṇādipañho sattamo.

8. Phassalakkhaṇapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
6. 问隐秘的吠陀（已完成）
7. 问眼识等等
“大德，那先，怎么说是因为损坏，眼识生起的地方，意识也会生起呢？请打个比方。” “大王，您认为，一辆车过去了，第二辆车会沿着什么路线走？”“大德，它会沿着先前那辆车走过的路线走。”
“大王，先前走的车会指示后面走的车‘我沿着哪里走，你也沿着哪里走’；还是后面走的车会指示先前走的车‘你将沿着哪里走，我也将沿着哪里走’呢？”“大德，它们之间并没有这样的对话，是因为道路损坏，它们才沿着同一条路线走。” “大王，同样地，因为损坏，眼识生起的地方，意识也会生起。眼识不会指示意识‘我在哪里生起，你也在哪里生起’；意识也不会指示眼识‘你将在哪里生起，我也将在哪里生起’。它们之间并没有这样的对话，是因为损坏，它们才生起在同一个地方。”
“大德，那先，怎么说是因为习惯，眼识生起的地方，意识也会生起呢？请打个比方。” “大王，比如在学习算数、书写和绘画技艺时，起初会觉得很困难；但过一段时间后，因为习惯了，就觉得不困难了。大王，同样地，因为习惯，眼识生起的地方，意识也会生起。眼识不会指示意识‘我在哪里生起，你也在哪里生起’；意识也不会指示眼识‘你将在哪里生起，我也将在哪里生起’。它们之间并没有这样的对话，是因为习惯，它们才生起在同一个地方。”
“大德，那先，耳识生起的地方，意识也会生起吗？……（等等）……鼻识生起的地方……舌识生起的地方……身识生起的地方，意识也会生起吗？” “是的，大王，身识生起的地方，意识也会生起。”
“大德，那先，是身识先生起，然后意识生起；还是意识先生起，然后身识生起呢？” “大王，是身识先生起，然后意识生起。”
“大德，那先，……（等等）……它们之间并没有这样的对话，是因为习惯，它们才生起在同一个地方。”
“大德，那先，您说的好！”
问眼识等等 第七
8. 问触的特征

8. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yattha manoviññāṇaṃ uppajjati, phassopi vedanāpi tattha uppajjatī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yattha manoviññāṇaṃ uppajjati, phassopi tattha uppajjati, vedanāpi tattha uppajjati, saññāpi tattha uppajjati, cetanāpi tattha uppajjati, vitakkopi tattha uppajjati, vicāropi tattha uppajjati, sabbepi phassappamukhā dhammā tattha uppajjantī’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇo phasso’’ti? ‘‘Phusanalakkhaṇo, mahārāja, phasso’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, dve meṇḍā yujjheyyuṃ, tesu yathā eko meṇḍo, evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ yathā dutiyo meṇḍo, evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathā tesaṃ sannipāto, evaṃ phasso daṭṭhabbo’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, dve pāṇī vajjeyyuṃ, tesu yathā eko pāṇi, evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ. Yathā dutiyo pāṇi, evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathā tesaṃ sannipāto, evaṃ phasso daṭṭhabbo’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, dve sammā vajjeyyuṃ, tesu yathā eko sammo, evaṃ cakkhu daṭṭhabbaṃ. Yathā dutiyo sammo, evaṃ rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathā tesaṃ sannipāto, evaṃ phasso daṭṭhabbo’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Phassalakkhaṇapañho aṭṭhamo.

9. Vedanālakkhaṇapañho

9. ‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇā vedanā’’ti? ‘‘Vedayitalakkhaṇā, mahārāja, vedanā anubhavanalakkhaṇā cā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso rañño adhikāraṃ kareyya, tassa rājā tuṭṭho adhikāraṃ dadeyya, so tena adhikārena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, tassa evamassa ‘mayā kho pubbe rañño adhikāro kato, tassa me rājā tuṭṭho adhikāraṃ adāsi, svāhaṃ tatonidānaṃ imaṃ evarūpaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso kusalaṃ kammaṃ katvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, so ca tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricareyya, tassa evamassa ‘svāhaṃ kho pubbe kusalaṃ kammaṃ akāsiṃ, sohaṃ tatonidānaṃ imaṃ evarūpaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti, evaṃ kho, mahārāja, vedayitalakkhaṇā vedanā anubhavanalakkhaṇā cā’’ti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Vedanālakkhaṇapañho navamo.

10. Saññālakkhaṇapañho

10. ‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇā saññā’’ti? ‘‘Sañjānanalakkhaṇā, mahārāja, saññā. Kiṃ sañjānāti? Nīlampi sañjānāti, pītampi sañjānāti, lohitampi sañjānāti, odātampi sañjānāti, mañjiṭṭhampi [mañjeṭṭhampi (sī. pī.)] sañjānāti. Evaṃ kho, mahārāja, sañjānanalakkhaṇā saññā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, rañño bhaṇḍāgāriko bhaṇḍāgāraṃ pavisitvā nīlapītalohitodātamañjiṭṭhāni [mañjeṭṭhāni (sī. pī.)] rājabhogāni rūpāni passitvā sañjānāti. Evaṃ kho, mahārāja, sañjānanalakkhaṇā saññā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Saññālakkhaṇapañho dasamo.

11. Cetanālakkhaṇapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
6. 问隐秘的吠陀（已完成）
7. 问眼识等等（已完成）
8. 问触的特征
国王问道：“大德，那先，意识生起的地方，触和受也会生起吗？” “是的，大王，意识生起的地方，触也会生起，受也会生起，想也会生起，思也会生起，寻也会生起，伺也会生起，所有以触为首的法都会在那里生起。”
“大德，那先，触的特征是什么？” “大王，触的特征是接触。”
“请打个比方。” “大王，比如两只公羊相斗，其中一只就像眼根，另一只就像色尘。它们的碰撞就像触。”
“请再打个比方。” “大王，比如拍两下手，其中一只手就像眼根，另一只手就像色尘。两手的相击就像触。”
“请再打个比方。”“大王，比如击打两块木板，其中一块就像眼根，另一块就像色尘。两块木板的相击就像触。”
“大德，那先，您说的好！”
问触的特征 第八
9. 问受的特征
国王问道：“大德，那先，受的特征是什么？” “大王，受的特征是感受和体验。”
“请打个比方。” “大王，比如一个人为国王做事，国王很高兴，赏赐给他官职。他凭借这个官职，享用五欲，安乐自在。他会这样想：‘我先前为国王做事，国王很高兴，赏赐给我官职，我因此体验到这样的快乐。’
“大王，比如一个人做了善业，身坏命终之后，往生善趣天界。他在那里享用天界的五欲，安乐自在。他会这样想：‘我先前做了善业，我因此体验到这样的快乐。’大王，同样地，受的特征是感受和体验。”
“大德，那先，您说的好！”
问受的特征 第九
10. 问想的特征
国王问道：“大德，那先，想的特征是什么？”“大王，想的特征是认知。它认知什么呢？它认知蓝色、黄色、红色、白色和茜色。大王，同样地，想的特征是认知。”
“请打个比方。” “大王，比如国王的库官进入宝库，看到蓝色、黄色、红色、白色和茜色的各种皇家宝物，他就能认知它们。大王，同样地，想的特征是认知。”
“大德，那先，您说的好！”
问想的特征 第十
11. 问思的特征

11. ‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇā cetanā’’ti? ‘‘Cetayitalakkhaṇā, mahārāja, cetanā abhisaṅkharaṇalakkhaṇā cā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso visaṃ abhisaṅkharitvā attanā ca piveyya, pare ca pāyeyya, so attanāpi dukkhito bhaveyya, parepi dukkhitā bhaveyyuṃ. Evameva kho, mahārāja, idhekacco puggalo akusalaṃ kammaṃ cetanāya cetayitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Yepi tassa anusikkhanti , tepi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

‘‘Yathā vā pana, mahārāja, kocideva puriso sappinavanītatelamadhuphāṇitaṃ ekajjhaṃ abhisaṅkharitvā attanā ca piveyya, pare ca pāyeyya, so attanā sukhito bhaveyya, parepi sukhitā bhaveyyuṃ. Evameva kho, mahārāja, idhekacco puggalo kusalaṃ kammaṃ cetanāya cetayitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yepi tassa anusikkhanti, tepi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Evaṃ kho, mahārāja, cetayitalakkhaṇā cetanā abhisaṅkharaṇalakkhaṇā cā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Cetanālakkhaṇapañho ekādasamo.

12. Viññāṇalakkhaṇapañho

12. ‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇaṃ viññāṇa’’nti? ‘‘Vijānanalakkhaṇaṃ, mahārāja, viññāṇa’’nti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, nagaraguttiko majjhe nagarasiṅghāṭake nisinno passeyya puratthimadisato purisaṃ āgacchantaṃ, passeyya dakkhiṇadisato purisaṃ āgacchantaṃ, passeyya pacchimadisato purisaṃ āgacchantaṃ, passeyya uttaradisato purisaṃ āgacchantaṃ. Evameva kho, mahārāja, yañca puriso cakkhunā rūpaṃ passati, taṃ viññāṇena vijānāti. Yañca sotena saddaṃ suṇāti, taṃ viññāṇena vijānāti. Yañca ghānena gandhaṃ ghāyati, taṃ viññāṇena vijānāti. Yañca jivhāya rasaṃ sāyati, taṃ viññāṇena vijānāti. Yañca kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, taṃ viññāṇena vijānāti, yañca manasā dhammaṃ vijānāti, taṃ viññāṇena vijānāti. Evaṃ kho, mahārāja, vijānanalakkhaṇaṃ viññāṇa’’nti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Viññāṇalakkhaṇapañho dvādasamo.

13. Vitakkalakkhaṇapañho

13. ‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇo vitakko’’ti? ‘‘Appanālakkhaṇo mahārāja, vitakko’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, vaḍḍhakī suparikammakataṃ dāruṃ sandhismiṃ appeti, evameva kho, mahārāja, appanālakkhaṇo vitakko’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Vitakkalakkhaṇapañho terasamo.

14. Vicāralakkhaṇapañho

14. ‘‘Bhante nāgasena, kiṃlakkhaṇo vicāro’’ti? ‘‘Anumajjanalakkhaṇo, mahārāja, vicāro’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kaṃsathālaṃ ākoṭitaṃ pacchā anuravati anusandahati [anusaddāyati (ka.)], yathā, mahārāja, ākoṭanā, evaṃ vitakko daṭṭhabbo. Yathā anuravanā [anumajjanā (ka.)], evaṃ vicāro daṭṭhabbo’’ti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Vicāralakkhaṇapañho cuddasamo.

Vicāravaggo tatiyo.

Imasmiṃ vagge cuddasa pañhā.

4. Nibbānavaggo

1. Phassādivinibbhujanapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品
1. 问向的根源（已完成）
2. 问最初的开端（已完成）
3. 问开端如何能知（已完成）
4. 问有行生起（已完成）
5. 问您的行生起（已完成）
6. 问隐秘的吠陀（已完成）
7. 问眼识等等（已完成）
8. 问触的特征（已完成）
9. 问受的特征（已完成）
10. 问想的特征（已完成）
11. 问思的特征
国王问道：“大德，那先，思的特征是什么？” “大王，思的特征是策动和筹划。”
“请打个比方。”“大王，比如有人调制毒药，自己喝，也给别人喝。他自己痛苦，别人也痛苦。大王，同样地，这里有些人以思策动不善业，身坏命终之后，堕入恶趣、苦途、险地和地狱。跟随他学习的人，身坏命终之后，也堕入恶趣、苦途、险地和地狱。
“大王，比如有人将酥油、蜂蜜和糖混合在一起，自己喝，也给别人喝。他自己快乐，别人也快乐。大王，同样地，这里有些人以思策动善业，身坏命终之后，往生善趣和天界。跟随他学习的人，身坏命终之后，也往生善趣和天界。大王，同样地，思的特征是策动和筹划。”
“大德，那先，您说的好！”
问思的特征 第十一
12. 问识的特征
国王问道：“大德，那先，识的特征是什么？” “大王，识的特征是了别。”
“请打个比方。” “大王，比如守护城池的人坐在城中心的城门楼上，能看到从东方来的人，能看到从南方来的人，能看到从西方来的人，能看到从北方来的人。大王，同样地，人们用眼看到的色，用意识了别；用耳听到的声音，用意识了别；用鼻闻到的气味，用意识了别；用舌尝到的味道，用意识了别；用身感受到的触，用意识了别；用意想到的法，用意识了别。大王，同样地，识的特征是了别。”
“大德，那先，您说的好！”
问识的特征 第十二
13. 问寻的特征
国王问道：“大德，那先，寻的特征是什么？”“大王，寻的特征是应用。”
“请打个比方。” “大王，比如木匠在接缝处应用木钉，大王，同样地，寻的特征是应用。”
“大德，那先，您说的好！”
问寻的特征 第十三
14. 问伺的特征
国王问道：“大德，那先，伺的特征是什么？” “大王，伺的特征是随顺。”
“请打个比方。”“大王，比如敲响铜锣后，声音会持续回响。大王，敲响就像寻，回响就像伺。”
“大德，那先，您说的好！”
问伺的特征 第十四
思品 第三
这一品有十四个问题。
涅槃品
1. 问触等的寂灭

1. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sakkā imesaṃ dhammānaṃ ekatobhāvagatānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ viññāṇaṃ, ayaṃ vitakko, ayaṃ vicāro’ti’’? ‘‘Na sakkā, mahārāja, imesaṃ dhammānaṃ ekatobhāvagatānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ viññāṇaṃ, ayaṃ vitakko, ayaṃ vicāro’’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, rañño sūdo arasaṃ vā rasaṃ vā [yūsaṃ vā rasaṃ vā (sī. syā. pī.)] kareyya, so tattha dadhimpi pakkhipeyya, loṇampi pakkhipeyya, siṅgiverampi pakkhipeyya, jīrakampi pakkhipeyya, maricampi pakkhipeyya, aññānipi pakārāni pakkhipeyya, tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya, ‘dadhissa me rasaṃ āhara, loṇassa me rasaṃ āhara, siṅgiverassa me rasaṃ āhara, jīrakassa me rasaṃ āhara, maricassa me rasaṃ āhara, sabbesaṃ me pakkhittānaṃ rasaṃ āharā’ti. Sakkā nu kho, mahārāja, tesaṃ rasānaṃ ekatobhāvagatānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā rasaṃ āharituṃ ambilattaṃ vā lavaṇattaṃ vā tittakattaṃ vā kaṭukattaṃ vā kasāyattaṃ vā madhurattaṃ vā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, sakkā tesaṃ rasānaṃ ekatobhāvagatānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā rasaṃ āharituṃ ambilattaṃ vā lavaṇattaṃ vā tittakattaṃ vā kaṭukattaṃ vā kasāyattaṃ vā madhurattaṃ vā, api ca kho pana sakena sakena lakkhaṇena upaṭṭhahantī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, na sakkā imesaṃ dhammānaṃ ekatobhāvagatānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ viññāṇaṃ, ayaṃ vitakko, ayaṃ vicāro’ti, api ca kho pana sakena sakena lakkhaṇena upaṭṭhahantī’’ti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Phassādivinibbhujanapañho paṭhamo.

2. Nāgasenapañho

2. Thero āha ‘‘loṇaṃ, mahārāja, cakkhuviññeyya’’nti. ‘‘Āma, bhante, cakkhuviññeyya’’nti. ‘‘Suṭṭhu kho, mahārāja, jānāhī’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, jivhāviññeyya’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, jivhāviññeyya’’nti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, sabbaṃ loṇaṃ jivhāya vijānātī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, sabbaṃ loṇaṃ jivhāya vijānāti’’.

‘‘Yadi, bhante, sabbaṃ loṇaṃ jivhāya vijānāti, kissa pana taṃ sakaṭehi balībaddā [balibaddā (sī. pī.)] āharanti, nanu loṇameva āharitabba’’nti? ‘‘Na sakkā, mahārāja, loṇameva āharituṃ ekatobhāvagatā ete dhammā gocaranānattagatā loṇaṃ garubhāvo cāti. Sakkā pana, mahārāja, loṇaṃ tulāya tulayitu’’nti? ‘‘Āma, bhante, sakkā’’ti. ‘‘Na sakkā, mahārāja, loṇaṃ tulāya tulayituṃ, garubhāvo tulāya tuliyatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nāgasenapañho dutiyo.

3. Pañcāyatanakammanibbattapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品
1. 问触等的寂灭
国王问道：“大德，那先，触等诸法聚集在一起时，能把它们分别开来，指出‘这是触，这是受，这是想，这是思，这是识，这是寻，这是伺’吗？” “不能，大王，触等诸法聚集在一起时，不能把它们分别开来，指出‘这是触，这是受，这是想，这是思，这是识，这是寻，这是伺’。”
“请打个比方。” “大王，比如国王的厨师做没有味道或者有味道的菜肴，他在里面放酸奶，放盐，放生姜，放孜然，放胡椒，还放其他作料。国王对他说：‘给我拿酸奶的味道来，给我拿盐的味道来，给我拿生姜的味道来，给我拿孜然的味道来，给我拿胡椒的味道来，给我拿所有作料的味道来。’大王，这些味道混合在一起，能把它们分别开来，指出哪个是酸味，哪个是咸味，哪个是苦味，哪个是辣味，哪个是涩味，哪个是甜味吗？”“不能，大德，这些味道混合在一起，不能把它们分别开来，指出哪个是酸味，哪个是咸味，哪个是苦味，哪个是辣味，哪个是涩味，哪个是甜味；而是各自的特性同时存在着。” “大王，同样地，触等诸法聚集在一起时，不能把它们分别开来，指出‘这是触，这是受，这是想，这是思，这是识，这是寻，这是伺’；而是各自的特性同时存在着。”
“大德，那先，您说的好！”
问触等的寂灭 第一
2. 那先问
长老说道：“大王，盐能被眼识认知吗？” “是的，大德，能被眼识认知。” “大王，您知道的很好。” “大德，它能被舌识认知吗？”“是的，大王，能被舌识认知。” “大德，所有的盐都能被舌头认知吗？” “是的，大王，所有的盐都能被舌头认知。”
“大德，如果所有的盐都能被舌头认知，那为什么还要用牛车驮着它，而不直接运送‘盐’本身呢？” “大王，不能只运送‘盐’本身，因为这些法聚集在一起，拥有不同的活动范围，‘盐’本身有重量。大王，能用秤称盐吗？”“是的，大德，能。” “大王，不能用秤称盐，称的是重量。”
“大德，那先，您说的好！”
那先问 第二
3. 问五蕴的业生起

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yānimāni pañcāyatanāni, kiṃ nu tāni nānākammehi nibbattāni, udāhu ekena kammenā’’ti? ‘‘Nānākammehi, mahārāja, nibbattāni, na ekena kammenā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, ekasmiṃ khette nānābījāni vappeyyuṃ , tesaṃ nānābījānaṃ nānāphalāni nibbatteyyu’’nti? ‘‘Āma, bhante, nibbatteyyu’’nti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yāni yāni pañcāyatanāni, tāni tāni nānākammehi nibbattāni, na ekena kammenā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Pañcāyatanakammanibbattapañho tatiyo.

4. Kammanānākaraṇapañho

4. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kena kāraṇena manussā na sabbe samakā, aññe appāyukā, aññe dīghāyukā, aññe bahvābādhā aññe appābādhā, aññe dubbaṇṇā, aññe vaṇṇavanto, aññe appesakkhā, aññe mahesakkhā, aññe appabhogā, aññe mahābhogā, aññe nīcakulīnā, aññe mahākulīnā, aññe duppaññā, aññe paññavanto’’ti?

Thero āha ‘‘kissa pana, mahārāja, rukkhā na sabbe samakā, aññe ambilā, aññe lavaṇā, aññe tittakā, aññe kaṭukā, aññe kasāvā, aññe madhurā’’ti? ‘‘Maññāmi, bhante, bījānaṃ nānākaraṇenā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kammānaṃ nānākaraṇena manussā na sabbe samakā, aññe appāyukā, aññe dīghāyukā, aññe bahvābādhā, aññe appābādhā, aññe dubbaṇṇā, aññe vaṇṇavanto, aññe appesakkhā, aññe mahesakkhā, aññe appabhogā, aññe mahābhogā, aññe nīcakulīnā, aññe mahākulīnā, aññe duppaññā, aññe paññavanto. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā – ‘kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā, kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Kammanānākaraṇapañho catuttho.

5. Vāyāmakaraṇapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品
1. 问触等的寂灭（已完成）
2. 那先问（已完成）
3. 问五蕴的业生起
国王问道：“大德，那先，这五根是不同的业力产生的，还是同一个业力产生的？” “大王，是不同的业力产生的，而不是同一个业力产生的。”
“请打个比方。” “大王，您认为在一块田地里播下不同的种子，这些不同的种子会产生不同的果实吗？” “是的，大德，会。”“大王，同样地，不同的五根是由不同的业力产生的，而不是由同一个业力产生的。”
“大德，那先，您说的好！”
问五蕴的业生起 第三
4. 问业的不同结果
国王问道：“大德，那先，为什么人们不都一样，有的寿命短，有的寿命长，有的多病，有的少病，有的肤色不好，有的肤色好，有的力量小，有的力量大，有的财富少，有的财富多，有的出身低微，有的出身高贵，有的智慧低，有的智慧高呢？”
长老说道：“大王，为什么树木不都一样，有的酸，有的咸，有的苦，有的辣，有的涩，有的甜呢？” “大德，我认为是由于种子的不同。” “大王，同样地，由于业力的不同，人们不都一样，有的寿命短，有的寿命长，有的多病，有的少病，有的肤色不好，有的肤色好，有的力量小，有的力量大，有的财富少，有的财富多，有的出身低微，有的出身高贵，有的智慧低，有的智慧高。大王，世尊曾说过：‘年轻人，众生是业的主人，业的继承者，业的子宫，业的亲属，业的皈依处。业将众生划分为高低贵贱。’”
“大德，那先，您说的好！”
问业的不同结果 第四
5. 问精进的成就

5. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘kinti imaṃ dukkhaṃ nirujjheyya, aññañca dukkhaṃ nuppajjeyyā’ti . Etadatthā, mahārāja, amhākaṃ pabbajjā’’ti. ‘‘Kiṃ paṭikacceva vāyamitena, nanu sampatte kāle vāyamitabba’’nti? Thero āha ‘‘sampatte kāle, mahārāja, vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavatī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ pipāsito bhaveyyāsi, tadā tvaṃ udapānaṃ khaṇāpeyyāsi, taḷākaṃ khaṇāpeyyāsi ‘pānīyaṃ pivissāmī’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sampatte kāle vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavatī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ bubhukkhito bhaveyyāsi, tadā tvaṃ khettaṃ kasāpeyyāsi, sāliṃ ropāpeyyāsi, dhaññaṃ atiharāpeyyāsi ‘bhattaṃ bhuñjissāmī’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sampatte kāle vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavatīti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā te saṅgāmo paccupaṭṭhito bhaveyya, tadā tvaṃ parikhaṃ khaṇāpeyyāsi, pākāraṃ kārāpeyyāsi, gopuraṃ kārāpeyyāsi, aṭṭālakaṃ kārāpeyyāsi, dhaññaṃ atiharāpeyyāsi, tadā tvaṃ hatthismiṃ sikkheyyāsi, assasmiṃ sikkheyyāsi, rathasmiṃ sikkheyyāsi, dhanusmiṃ sikkheyyāsi, tharusmiṃ sikkheyyāsī’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sampatte kāle vāyāmo akiccakaro bhavati, paṭikacceva vāyāmo kiccakaro bhavati. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā –

‘‘‘Paṭikacceva taṃ kayirā, yaṃ jaññā hitamattano;

Na sākaṭikacintāya, mantā dhīro parakkame.

‘‘‘Yathā sākaṭiko maṭṭhaṃ [nāma (sī. pī. ka.) saṃ. ni. 1.103], samaṃ hitvā mahāpathaṃ;

Visamaṃ maggamāruyha, akkhacchinnova jhāyati.

‘‘‘Evaṃ dhammā apakkamma, adhammamanuvattiya;

Mando maccu mukhaṃ patto, akkhacchinnova jhāyatī’’’ti [socatīti (sabbattha)].

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Vāyāmakaraṇapañho pañcamo.

6. Nerayikaggiuṇhabhāvapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品
1. 问触等的寂灭（已完成）
2. 那先问（已完成）
3. 问五蕴的业生起（已完成）
4. 问业的不同结果（已完成）
5. 问精进的成就
国王问道：“大德，那先，你们说‘如何才能使这苦灭尽，不再生起新的苦’。这是你们出家的目的吗？” “是的，大王。”“那么，应该随时都精进，还是到了时机才精进呢？”长老说道：“大王，到了时机才精进，不起作用；随时精进，才起作用。”
“请打个比方。” “大王，您认为，当您口渴的时候，您会挖井、挖池塘，然后才喝水吗？”“不会，大德。” “大王，同样地，到了时机才精进，不起作用；随时精进，才起作用。”
“请再打个比方。”“大王，您认为，当您饥饿的时候，您会去耕地、播种水稻、收割稻谷，然后才吃饭吗？”“不会，大德。”“大王，同样地，到了时机才精进，不起作用；随时精进，才起作用。”
“请再打个比方。” “大王，您认为，当战争来临的时候，您会挖护城河、修筑城墙、建造城门、建造瞭望塔、囤积粮食，然后才训练战象、战马、战车，练习射箭、投掷标枪吗？”“不会，大德。” “大王，同样地，到了时机才精进，不起作用；随时精进，才起作用。大王，世尊曾说过：
“‘应该随时做对自己有益的事；
智者不应像赶车人那样，到了关键时刻才思考，才行动。’
“‘如同赶车人离开了平坦的大路，
走上崎岖不平的道路，
车轴断裂，陷入困境。’
“‘同样地，远离正法，追随邪法，
愚人命终之时，
也会像车轴断裂那样，陷入困境（悔恨）。’”。
“大德，那先，您说的好！”
问精进的成就 第五
6. 问地狱火的热度

6. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘pākatikaaggito nerayiko aggi mahābhitāpataro hoti, khuddakopi pāsāṇo pākatike aggimhi pakkhitto divasampi paccamāno [dhamamāno (sī. pī.)] na vilayaṃ gacchati, kūṭāgāramattopi pāsāṇo nerayikaggimhi pakkhitto khaṇena vilayaṃ gacchatī’ti, etaṃ vacanaṃ na saddahāmi, evañca pana vadetha ‘ye ca tattha uppannā sattā, te anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṃ gacchantī’ti, tampi vacanaṃ na saddahāmī’’ti.

Thero āha ‘‘taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yā tā santi makariniyopi susumāriniyopi kacchapiniyopi moriniyopi kapotiniyopi, kiṃnu tā kakkhaḷāni pāsāṇāni sakkharāyo ca khādantī’’ti? ‘‘Āma, bhante, khādantī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tāni tāsaṃ kucchiyaṃ koṭṭhabbhantaragatāni vilayaṃ gacchantī’’ti? ‘‘Āma, bhante, vilayaṃ gacchantī’’ti. ‘‘Yo pana tāsaṃ kucchiyaṃ gabbho, sopi vilayaṃ gacchatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti? ‘‘Maññāmi, bhante, kammādhikatena na vilayaṃ gacchatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kammādhikatena nerayikā sattā anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṃ gacchanti. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘so na tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhotī’’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yā tā santi sīhiniyopi byagghiniyopi dīpiniyopi kukkuriniyopi, kiṃnu tā kakkhaḷāni aṭṭhikāni maṃsāni khādantīti? ‘‘Āma, bhante, khādantī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tāni tāsaṃ kucchiyaṃ koṭṭhabbhantaragatāni vilayaṃ gacchantī’’ti? ‘‘Āma, bhante, vilayaṃ gacchantī’’ti. ‘‘Yo pana tāsaṃ kucchiyaṃ gabbho, sopi vilayaṃ gacchatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti? ‘‘Maññāmi, bhante, kammādhikatena na vilayaṃ gacchatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kammādhikatena nerayikā sattā anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṃ gacchantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yā tā santi yonakasukhumāliniyopi khattiyasukhumāliniyopi brāhmaṇasukhumāliniyopi gahapatisukhumāliniyopi, kiṃnu tā kakkhaḷāni khajjakāni maṃsāni khādantī’’ti? ‘‘Āma, bhante, khādantī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tāni tāsaṃ kucchiyaṃ koṭṭhabbhantaragatāni vilayaṃ gacchantī’’ti? ‘‘Āma, bhante, vilayaṃ gacchantī’’ti. ‘‘Yo pana tāsaṃ kucchiyaṃ gabbho sopi vilayaṃ gacchatī’’ti? ‘‘Na hi bhante’’ti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti. ‘‘Maññāmi, bhante, kammādhikatena na vilayaṃ gacchatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kammādhikatena nerayikā sattā anekānipi vassasahassāni niraye paccamānā na vilayaṃ gacchanti. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, bhagavatā – ‘‘so na tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhotī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nerayikaggiuṇhabhāvapañho chaṭṭho.

7. Pathavisandhārakapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品
1. 问触等的寂灭（已完成）
2. 那先问（已完成）
3. 问五蕴的业生起（已完成）
4. 问业的不同结果（已完成）
5. 问精进的成就（已完成）
6. 问地狱火的热度
国王问道：“大德，那先，你们说‘自然火比地狱火温度低，小石头投入自然火中，燃烧一天也不会融化；即使像房间那么大的石头投入地狱火中，也会瞬间融化’。我不相信这句话。你们又说‘那里受生的众生，在地狱中燃烧几千年也不会融化’。这句话我也不相信。”
长老说道：“大王，您认为，母孔雀、母鹦鹉、母乌龟、母猫头鹰和母鸽子，它们吃砂砾、石头和贝壳吗？”“是的，大德，它们吃。”“这些东西到了它们的腹中、肠胃里，会融化吗？”“是的，大德，会融化。”“那么，在它们腹中的胎儿也会融化吗？”“不会，大德。” “为什么呢？” “大德，我认为是因为业力的缘故，它不会融化。” “大王，同样地，因为业力的缘故，地狱的众生在地狱中燃烧几千年也不会融化。大王，世尊曾说过：‘他不会死，直到他的恶业耗尽。’”
“请再打个比方。” “大王，您认为，母狮、母虎、母豹、母狗，它们吃砂砾、骨头和肉吗？” “是的，大德，它们吃。” “这些东西到了它们的腹中、肠胃里，会融化吗？”“是的，大德，会融化。” “那么，在它们腹中的胎儿也会融化吗？”“不会，大德。” “为什么呢？”“大德，我认为是因为业力的缘故，它不会融化。” “大王，同样地，因为业力的缘故，地狱的众生在地狱中燃烧几千年也不会融化。”
“请再打个比方。”“大王，您认为，刹帝利、婆罗门、居士家的孕妇，她们吃砂砾、糕点和肉吗？”“是的，大德，她们吃。”“这些东西到了她们的腹中、肠胃里，会融化吗？”“是的，大德，会融化。”“那么，在她腹中的胎儿也会融化吗？”“不会，大德。”“为什么呢？”“大德，我认为是因为业力的缘故，它不会融化。”“大王，同样地，因为业力的缘故，地狱的众生在地狱中燃烧几千年也不会融化。大王，世尊曾说过：‘他不会死，直到他的恶业耗尽。’”
“大德，那先，您说的好！”
问地狱火的热度 第六
7. 问大地的支撑物

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha ‘ayaṃ mahā pathavī udake patiṭṭhitā, udakaṃ vāte patiṭṭhitaṃ, vāto ākāse patiṭṭhito’ti, etampi vacanaṃ na saddahāmī’’ti. Thero dhammakarakena [dhammakaraṇena (ka.)] udakaṃ gahetvā rājānaṃ milindaṃ saññāpesi ‘‘yathā, mahārāja, imaṃ udakaṃ vātena ādhāritaṃ, evaṃ tampi udakaṃ vātena ādhārita’’nti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Pathavisandhārakapañho sattamo.

8. Nirodhanibbānapañho

8. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, nirodho nibbāna’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, nirodho nibbāna’’nti. ‘‘Kathaṃ, bhante , nāgasena, nirodho nibbāna’’nti? ‘‘Sabbe bālaputhujjanā kho, mahārāja, ajjhattikabāhire āyatane abhinandanti abhivadanti ajjhosāya tiṭṭhanti, te tena sotena vuyhanti, na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokena paridevena dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi. Sutavā ca kho, mahārāja, ariyasāvako ajjhattikabāhire āyatane nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato taṇhā nirujjhati, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, evaṃ kho, mahārāja, nirodho nibbāna’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nirodhanibbānapañho aṭṭhamo.

9. Nibbānalabhanapañho

9. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sabbeva labhanti nibbāna’’nti? ‘‘Na kho, mahārāja, sabbeva labhanti nibbānaṃ, api ca kho, mahārāja, yo sammā paṭipanno abhiññeyye dhamme abhijānāti, pariññeyye dhamme parijānāti, pahātabbe dhamme pajahati, bhāvetabbe dhamme bhāveti, sacchikātabbe dhamme sacchikaroti, so labhati nibbāna’’nti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Nibbānalabhanapañho navamo.

10. Nibbānasukhajānanapañho

10. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo na labhati nibbānaṃ, jānāti so ‘sukhaṃ nibbāna’’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, yo na labhati nibbānaṃ, jānāti so ‘sukhaṃ nibbāna’’’nti. ‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, alabhanto jānāti ‘sukhaṃ nibbāna’’’nti? ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yesaṃ nacchinnā hatthapādā , jāneyyuṃ te, mahārāja, ‘dukkhaṃ hatthapādacchedana’’’nti? ‘‘Āma, bhante, jāneyyu’’nti. ‘‘Kathaṃ jāneyyu’’nti? ‘‘Aññesaṃ, bhante, chinnahatthapādānaṃ paridevitasaddaṃ sutvā jānanti ‘dukkhaṃ hatthapādacchedana’’’nti . ‘‘Evameva kho, mahārāja, yesaṃ diṭṭhaṃ nibbānaṃ, tesaṃ saddaṃ sutvā jānāti ‘sukhaṃ nibbāna’’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Nibbānasukhajānanapañho dasamo.

Nibbānavaggo catuttho.

Imasmiṃ vagge dasa pañhā.

5. Buddhavaggo

1. Buddhassa atthinatthibhāvapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品
1. 问触等的寂灭（已完成）
2. 那先问（已完成）
3. 问五蕴的业生起（已完成）
4. 问业的不同结果（已完成）
5. 问精进的成就（已完成）
6. 问地狱火的热度（已完成）
7. 问大地的支撑物
国王问道：“大德，那先，你们说‘这大地依水而住，水依风而住，风依空而住’。这句话我也不相信。”长老用钵盛了水，让弥林达王看，并说道：“大王，就像这钵中的水被风托着，那水也是被风托着的。”
“大德，那先，您说的好！”
问大地的支撑物 第七
8. 问灭尽涅槃
国王问道：“大德，那先，灭尽是涅槃吗？” “是的，大王，灭尽是涅槃。”“大德，那先，灭尽如何是涅槃？” “大王，所有凡夫外道都贪爱、执着内外的六根，并住于其中，他们因此受束缚，不能从生、老、病、死、忧、悲、苦、恼和绝望中解脱出来，我说这就是苦。大王，而圣弟子不贪爱、不执着内外的六根，不住于其中，由于他不贪爱、不执着，不住于其中，渴爱就灭尽了。渴爱灭尽，则取灭尽；取灭尽，则有灭尽；有灭尽，则生灭尽；生灭尽，则老死、忧悲苦恼和绝望都灭尽了，这样整个苦蕴就灭尽了。大王，同样地，灭尽是涅槃。”
“大德，那先，您说的好！”
问灭尽涅槃 第八
9. 问获得涅槃
国王问道：“大德，那先，所有的人都能获得涅槃吗？”“不是，大王，不是所有的人都能获得涅槃。大王，正确修行的人，在应该知道的法中如实知，在应该证悟的法中如实证悟，在应该舍弃的法中如实舍弃，在应该修习的法中如实修习，在应该现证的法中如实现证，这样的人才能获得涅槃。”
“大德，那先，您说的好！”
问获得涅槃 第九
10. 问知道涅槃的快乐
国王问道：“大德，那先，没有获得涅槃的人，知道‘涅槃是快乐的’吗？” “是的，大王，没有获得涅槃的人，也知道‘涅槃是快乐的’。” “大德，那先，没有获得的人如何知道‘涅槃是快乐的’呢？” “大王，您认为，那些手脚没有被砍断的人，知道‘砍断手脚是痛苦的’吗？” “是的，大德，他们知道。”“他们怎么知道的呢？” “大德，他们听到那些手脚被砍断的人的哭喊声，就知道‘砍断手脚是痛苦的’。” “大王，同样地，人们听到那些已证得涅槃的人说‘涅槃是快乐的’，就知道‘涅槃是快乐的’。”
“大德，那先，您说的好！”
问知道涅槃的快乐 第十
涅槃品 第四
这一品有十个问题。
佛陀品
1. 问佛陀的骨头是否存在

1. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, buddho tayā diṭṭho’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Atha te ācariyehi buddho diṭṭho’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, natthi buddho’’ti. ‘‘Kiṃ pana, mahārāja, himavati ūhā nadī tayā diṭṭhā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Atha te pitarā ūhā nadī diṭṭhā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, natthi ūhā nadī’’ti. ‘‘Atthi, bhante, kiñcāpi mayā ūhā nadī na diṭṭhā, pitarāpi me ūhā nadī na diṭṭhā, api ca atthi ūhā nadī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, kiñcāpi mayā bhagavā na diṭṭho, ācariyehipi me bhagavā na diṭṭho, api ca atthi bhagavā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Buddhassa atthinatthibhāvapañho paṭhamo.

2. Buddhassa anuttarabhāvapañho

2. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, buddho anuttaro’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā anuttaro’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, adiṭṭhapubbaṃ jānāsi ‘buddho anuttaro’’’ti? ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yehi adiṭṭhapubbo mahāsamuddo, jāneyyuṃ te, mahārāja, mahanto kho mahāsamuddo gambhīro appameyyo duppariyogāho, yatthimā pañca mahānadiyo satataṃ samitaṃ appenti, seyyathidaṃ, gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, neva tassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyatī’’ti ? ‘‘Āma, bhante, jāneyyu’’nti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, sāvake mahante parinibbute passitvā jānāmi ‘bhagavā anuttaro’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Buddhassa anuttarabhāvapañho dutiyo.

3. Buddhassa anuttarabhāvajānanapañho

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sakkā jānituṃ ‘buddho anuttaro’’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, sakkā jānituṃ ‘bhagavā anuttaro’’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, sakkā jānituṃ ‘buddho anuttaro’’’ti. ‘‘Bhūtapubbaṃ, mahārāja, tissatthero nāma lekhācariyo ahosi, bahūni vassāni abbhatītāni kālaṅkatassa kathaṃ so ñāyatī’’ti. ‘‘Lekhena bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yo dhammaṃ passati, so bhagavantaṃ passati, dhammo hi, mahārāja, bhagavatā desito’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Buddhassa anuttarabhāvajānanapañho tatiyo.

4. Dhammadiṭṭhapañho

4. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, dhammo tayā diṭṭho’’ti. ‘‘Buddhanettiyā kho, mahārāja, buddhapaññattiyā yāvajīvaṃ sāvakehi vattitabba’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Dhammadiṭṭhapañho catuttho.

5. Asaṅkamanapaṭisandahanapañho

5. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, na ca saṅkamati paṭisandahati cā’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, na ca saṅkamati paṭisandahati cā’’ti. ‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, na ca saṅkamati paṭisandahati ca, opammaṃ karohī’’ti? ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso padīpato padīpaṃ padīpeyya, kiṃnu kho so, mahārāja, padīpo padīpamhā saṅkanto’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, na ca saṅkamati paṭisandahati cā’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Abhijānāsi nu, tvaṃ mahārāja, daharako santo silokācariyassa santike kiñci silokaṃ gahita’’nti? ‘‘Āma, bhante’’ti . ‘‘Kiṃnu kho, mahārāja, so siloko ācariyamhā saṅkanto’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, na ca saṅkamati paṭisandahati cāti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Asaṅkamanapaṭisandahanapañho pañcamo.

6. Vedagūpañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品
1. 问佛陀的骨头是否存在
国王问道：“大德，那先，您见过佛陀吗？” “没有，大王。” “那么，您的老师们见过佛陀吗？” “没有，大王。”“那么，大德，那先，佛陀不存在。”“大王，您见过恒河的源头吗？”“没有，大德。” “那么，您的父辈们见过恒河的源头吗？”“没有，大德。”“那么，大王，恒河的源头不存在。” “存在，大德，虽然我没有见过恒河的源头，我的父辈们也没有见过恒河的源头，但是恒河的源头是存在的。”“大王，同样地，虽然我没有见过世尊，我的老师们也没有见过世尊，但是世尊是存在的。”
“大德，那先，您说的好！”
问佛陀的骨头是否存在 第一
2. 问佛陀的无上
国王问道：“大德，那先，佛陀是无上的吗？” “是的，大王，世尊是无上的。” “大德，那先，您以前没见过，怎么知道‘佛陀是无上的’呢？” “大王，您认为，那些没见过大海的人，知道‘大海是广阔的，深邃的，不可测量的，难以穷尽的，五条大河恒常注入其中，比如恒河、亚穆纳河、阿吉拉瓦蒂河、萨拉布河和摩希河，却看不出它是在减少还是在增多’吗？” “是的，大德，他们知道。”“大王，同样地，我看到世尊伟大的涅槃后，就知道‘世尊是无上的’。”
“大德，那先，您说的好！”
问佛陀的无上 第二
3. 问如何知道佛陀的无上
国王问道：“大德，那先，能知道‘佛陀是无上的’吗？” “是的，大王，能知道‘世尊是无上的’。”“大德，那先，如何能知道‘佛陀是无上的’呢？”“大王，从前，有一个书法老师，名叫帝沙长老，许多年过去了，怎么知道他写了什么呢？” “大德，通过他的字迹。”“大王，同样地，见到法的人，就见到世尊。大王，法是世尊宣说的。”
“大德，那先，您说的好！”
问如何知道佛陀的无上 第三
4. 问见法
国王问道：“大德，那先，您见过法吗？” “大王，通过佛陀的眼，通过佛陀的教导，弟子们终生奉行。”
“大德，那先，您说的好！”
问见法 第四
5. 问不迁移而结生
国王问道：“大德，那先，既不迁移，又结生？”“是的，大王，既不迁移，又结生。”“大德，那先，如何既不迁移，又结生？请打个比方。”“大王，比如有人用一盏灯点燃另一盏灯，大王，这盏灯的火焰是从那盏灯迁移过来的吗？” “不是，大德。”“大王，同样地，既不迁移，又结生。”
“请再打个比方。” “大王，您记得小时候在老师那里学过一些诗句吗？” “是的，大德。”“大王，那些诗句是从老师那里迁移过来的吗？” “不是，大德。” “大王，同样地，既不迁移，又结生。”
“大德，那先，您说的好！”
问不迁移而结生 第五
6. 问隐秘的吠陀

6. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, vedagū upalabbhatī’’ti? Thero āha ‘‘paramatthena kho, mahārāja, vedagū nupalabbhatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Vedagūpañho chaṭṭho.

7. Aññakāyasaṅkamanapañho

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, atthi koci satto yo imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ saṅkamatī’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Yadi, bhante nāgasena, imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ saṅkamanto natthi, nanu mutto bhavissati pāpakehi kammehī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yadi na paṭisandaheyya, mutto bhavissati pāpakehi kammehīti, yasmā ca kho, mahārāja, paṭisandahati, tasmā na parimutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso aññatarassa purisassa ambaṃ avahareyya, kiṃ so daṇḍappatto bhaveyyā’’ti? ‘‘Āma, bhante, daṇḍappatto bhaveyyā’’ti. ‘‘Na kho so, mahārāja, tāni ambāni avahari, yāni tena ropitāni, kasmā daṇḍappatto bhaveyyā’’ti? ‘‘Tāni, bhante, ambāni nissāya jātāni, tasmā daṇḍappatto bhaveyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, iminā nāmarūpena kammaṃ karoti sobhanaṃ vā asobhanaṃ vā, tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisandahati, tasmā na parimutto pāpakehi kammehī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Aññakāyasaṅkamanapañho sattamo.

8. Kammaphalaatthibhāvapañho

8. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, iminā nāmarūpena kammaṃ kataṃ kusalaṃ vā akusalaṃ vā, kuhiṃ tāni kammāni tiṭṭhantī’’ti? ‘‘Anubandheyyuṃ kho, mahārāja, tāni kammāni chāyāva anapāyinī’’ti [anupāyinīti (ka.)]. ‘‘Sakkā pana, bhante, tāni kammāni dassetuṃ ‘idha vā idha vā tāni kammāni tiṭṭhantī’’’ti? ‘‘Na sakkā, mahārāja, tāni kammāni dassetuṃ ‘idha vā idha vā tāni kammāni tiṭṭhantī’’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yānimāni rukkhāni anibbattaphalāni, sakkā tesaṃ phalāni dassetuṃ ‘idha vā idha vā tāni phalāni tiṭṭhantī’’’ti. ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, abbocchinnāya santatiyā na sakkā tāni kammāni dassetuṃ ‘idha vā idha vā tāni kammāni tiṭṭhantī’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Kammaphalaatthibhāvapañho aṭṭhamo.

9. Uppajjatijānanapañho

9. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo uppajjati, jānāti so ‘uppajjissāmī’’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, yo uppajjati jānāti so ‘uppajjissāmī’’’ti. ‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kassako gahapatiko bījāni pathaviyaṃ nikkhipitvā sammā deve vassante jānāti ‘dhaññaṃ nibbattissatī’’’ti? ‘‘Āma, bhante, jāneyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yo uppajjati, jānāti so ‘uppajjissāmī’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Uppajjatijānanapañho navamo.

10. Buddhanidassanapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品
1. 问佛陀的骨头是否存在（已完成）
2. 问佛陀的无上（已完成）
3. 问如何知道佛陀的无上（已完成）
4. 问见法（已完成）
5. 问不迁移而结生（已完成）
6. 问隐秘的吠陀
国王问道：“大德，那先，能找到隐秘的吠陀吗？”长老说道：“大王，究其根本，是找不到隐秘的吠陀的。”
“大德，那先，您说的好！”
问隐秘的吠陀 第六
7. 问迁移到另一个身体
国王问道：“大德，那先，有某个众生从这个身体迁移到另一个身体吗？”“没有，大王。” “大德，那先，如果没有从这个身体迁移到另一个身体，那他不就从恶业中解脱了吗？”“大王，如果他不结生，就会从恶业中解脱。大王，正因为他结生，所以没有从恶业中解脱。”
“请打个比方。” “大王，比如有人偷了别人的芒果，他会受到惩罚吗？” “是的，大德，他会受到惩罚。” “大王，他并没有偷走他亲手种植的芒果，他为什么会受到惩罚呢？”“大德，那些芒果依赖于他人的树木生长，所以他会受到惩罚。”“大王，同样地，此名色造作善或不善的业，由于此业，另一个名色结生，所以他没有从恶业中解脱。”
“大德，那先，您说的好！”
问迁移到另一个身体 第七
8. 问业果的存在
国王问道：“大德，那先，此名色造作的善业或恶业，这些业在哪里呢？” “大王，这些业如影随形，不会消失。”“大德，能指出这些业‘在这里或那里’吗？”“不能，大王，不能指出这些业‘在这里或那里’。”
“请打个比方。” “大王，您认为，对于那些还没有结果的树木，能指出它们的果实‘在这里或那里’吗？”“不能，大德。”“大王，同样地，由于生命之流没有断绝，所以不能指出这些业‘在这里或那里’。”
“大德，那先，您说的好！”
问业果的存在 第八
9. 问将要出生者是否知道自己将要出生
国王问道：“大德，那先，将要出生的人，知道‘我将要出生’吗？” “是的，大王，将要出生的人，知道‘我将要出生’。” “请打个比方。” “大王，农夫把种子播到地里，如果天降甘霖，他知道‘谷物将会生长’吗？”“是的，大德，他知道。” “大王，同样地，将要出生的人，知道‘我将要出生’。”
“大德，那先，您说的好！”
问将要出生者是否知道自己将要出生 第九
10. 问佛陀的示现

10. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, buddho atthī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā atthī’’ti. ‘‘Sakkā pana, bhante nāgasena, buddho nidassetuṃ idhavā idhavā’’ti? ‘‘Parinibbuto, mahārāja, bhagavā anupādisesāya nibbānadhātuyā, na sakkā bhagavā nidassetuṃ ‘idha vā idha vā’’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, mahato aggikkhandhassa jalamānassa yā acci atthaṅgatā, sakkā sā acci dassetuṃ ‘idha vā idha vā’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, niruddhā sā acci appaññattiṃ gatā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, bhagavā anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto atthaṅgato, na sakkā bhagavā nidassetuṃ ‘idha vā idha vā’ ti, dhammakāyena pana kho, mahārāja, sakkā bhagavā nidassetuṃ. Dhammo hi, mahārāja, bhagavatā desito’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Buddhanidassanapañho dasamo.

Buddhavaggo pañcamo.

Imasmiṃ vagge dasa pañhā.

6. Sativaggo

1. Kāyapiyāyanapañho

1. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, piyo pabbajitānaṃ kāyo’’ti? ‘‘Na kho, mahārāja, piyo pabbajitānaṃ kāyo’’ti. ‘‘Atha kissa nu kho, bhante, kelāyatha mamāyathā’’ti? ‘‘Kiṃ pana te, mahārāja, kadāci karahaci saṅgāmagatassa kaṇḍappahāro hotī’’ti? ‘‘Āma, bhante, hotī’’ti. ‘‘Kiṃnu kho , mahārāja, so vaṇo ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī’’ti? ‘‘Āma, bhante, ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī’’ti. ‘‘Kiṃnu kho, mahārāja, piyo te vaṇo, tena ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī’’ti? ‘‘Na me, bhante, piyo vaṇo, api ca maṃsassa ruhanatthāya ālepena ca ālimpīyati telena ca makkhīyati sukhumena ca coḷapaṭṭena paliveṭhīyatī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, appiyo pabbajitānaṃ kāyo, atha ca pabbajitā anajjhositā kāyaṃ pariharanti brahmacariyānuggahāya. Api ca kho, mahārāja, vaṇūpamo kāyo vutto bhagavatā, tena pabbajitā vaṇamiva kāyaṃ pariharanti anajjhositā. Bhāsitampetaṃ mahārāja bhagavatā –

‘‘‘Allacammapaṭicchanno, navadvāro mahāvaṇo;

Samantato paggharati, asucipūtigandhiyo’’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Kāyapiyāyanapañho paṭhamo.

2. Sabbaññūbhāvapañho

2. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, buddho sabbaññū sabbadassāvī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā sabbaññū sabbadassāvī’’ti. ‘‘Atha kissa nu kho, bhante nāgasena, sāvakānaṃ anupubbena sikkhāpadaṃ paññapesī’’ti? ‘‘Atthi pana te mahārāja, koci vejjo, yo imissaṃ pathaviyaṃ sabbabhesajjāni jānātī’’ti? ‘‘Āma, bhante, atthī’’ti. ‘‘Kiṃnu kho, mahārāja, so vejjo gilānakaṃ sampatte kāle bhesajjaṃ pāyeti, udāhu asampatte kāle’’ti? ‘‘Sampatte kāle, bhante, gilānakaṃ bhesajjaṃ pāyeti, no asampatte kāle’’ti? ‘‘Evameva kho, mahārāja, bhagavā sabbaññū sabbadassāvī na asampatte kāle sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti, sampatte kāle sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti yāvajīvaṃ anatikkamanīya’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Sabbaññūbhāvapañho dutiyo.

3. Mahāpurisalakkhaṇapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品
1. 问是否喜爱身体
国王问道：“大德，那先，出家人喜爱身体吗？” “不，大王，出家人不喜爱身体。” “那么，大德，为什么还要像我一样装饰它呢？” “大王，您曾经在战场上受过箭伤吗？” “是的，大德，受过。”“大王，那个伤口会涂上药膏，敷上油，用干净的布包扎起来吗？”“是的，大德，会涂上药膏，敷上油，用干净的布包扎起来。”“大王，您喜爱那个伤口，所以才涂上药膏，敷上油，用干净的布包扎起来吗？” “不，大德，我不喜爱那个伤口，而是为了让肌肉生长，才涂上药膏，敷上油，用干净的布包扎起来。”“大王，同样地，出家人不喜爱身体，但为了能够继续修行梵行，而出家人不执著地保养身体。而且，大王，世尊曾以树林比喻身体，因此出家人不执著地保养身体，就像保养树林一样。大王，世尊曾说过：
“‘覆盖着皮肤，具有九个孔穴的大树林，
处处流着不净的，腐臭难闻的液体。’”
“大德，那先，您说的好！”
问是否喜爱身体 第一
2. 问一切智
国王问道：“大德，那先，佛陀是一切智者、一切见者吗？” “是的，大王，世尊是一切智者、一切见者。”“那么，大德，那先，他为什么还要逐渐地为弟子们制定学处呢？” “大王，您认识哪个医生知道这世上所有的药吗？” “是的，大德，认识。”“大王，那个医生会在病人没病的时候就给他用药，还是等他生病的时候才用药？”“大德，会在病人得病的时候才用药，而不是在他没病的时候。”“大王，同样地，世尊是一切智者、一切见者，他不会在不合适的时机为弟子们制定学处，而只会在合适的时机为弟子们制定终生都不能违犯的学处。”
“大德，那先，您说的好！”
问一切智 第二
3. 问大丈夫相

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, buddho dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabho’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabho’’ti.

‘‘Kiṃ panassa, bhante, mātāpitaropi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā byāmappabhā’’ti? ‘‘No cassa, mahārāja, mātāpitaro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā byāmappabhā’’ti.

‘‘Evaṃ sante kho, bhante nāgasena, na uppajjati buddho dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabhoti, api ca mātusadiso vā putto hoti mātupakkho vā, pitusadiso vā putto hoti pitupakkho vā’’ti. Thero āha ‘‘atthi pana, mahārāja, kiñci padumaṃ satapatta’’nti? ‘‘Āma, bhante, atthī’’ti. ‘‘Tassa pana kuhiṃ sambhavo’’ti? ‘‘Kaddame jāyati udake āsīyatī’’ti . ‘‘Kiṃnu kho, mahārāja, padumaṃ kaddamena sadisaṃ vaṇṇena vā gandhena vā rasena vā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Atha udakena vā gandhena vā rasena vā’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, bhagavā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato asītiyā ca anubyañjanehi parirañjito suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco byāmappabho, no cassa mātāpitaro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatā asītiyā ca anubyañjanehi parirañjitā suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā byāmappabhā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Mahāpurisalakkhaṇapañho tatiyo.

4. Bhagavato brahmacāripañho

4. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, buddho brahmacārī’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhagavā brahmacārī’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, buddho brahmuno sisso’’ti? ‘‘Atthi pana te, mahārāja, hatthipāmokkho’’ti? ‘‘Atthi , bhante’’ti. ‘‘Kiṃnu kho, mahārāja, so hatthī kadāci karahaci koñcanādaṃ nadatīti? ‘‘Āma, bhante, nadatī’’ti ‘‘tena hi, mahārāja, so hatthī koñcasakuṇassa sisso’’ti? ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ pana, mahārāja, brahmā sabuddhiko abuddhiko’’ti? ‘‘Sabuddhiko, bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, brahmā bhagavato sisso’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Bhagavato brahmacāripañho catuttho.

5. Bhagavato upasampadāpañho

5. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, upasampadā sundarā’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, upasampadā sundarā’’ti. ‘‘Atthi pana, bhante, buddhassa upasampadā, udāhu natthī’’ti? ‘‘Upasampanno kho, mahārāja , bhagavā bodhirukkhamūle saha sabbaññutañāṇena, natthi bhagavato upasampadā aññehi dinnā, yathā sāvakānaṃ, mahārāja, bhagavā sikkhāpadaṃ paññapeti yāvajīvaṃ anatikkamanīya’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Bhagavato upasampadāpañho pañcamo.

6. Assubhesajjābhesajjapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品
1. 问是否喜爱身体（已完成）
2. 问一切智（已完成）
3. 问大丈夫相
国王问道：“大德，那先，佛陀具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫吗？” “是的，大王，世尊具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫。”
“大德，那么，他的父母也具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫吗？”“不是的，大王，他的父母不具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫。”
“大德，那先，既然如此，佛陀就不可能是具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫的。儿子总是像母亲或像母系家族，或者像父亲或像父系家族。”长老说道：“大王，有百叶莲花吗？”“是的，大德，有。” “它生长在哪里？”“生长在淤泥中，依靠水而生长。” “大王，莲花在颜色、气味或味道上像淤泥吗？” “不像，大德。” “那么，它在颜色、气味或味道上像水吗？” “不像，大德。” “大王，同样地，世尊具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫，但他的父母不具备三十二大丈夫相和八十种随形好，身呈金色，如同黄金，光明赫赫。”
“大德，那先，您说的好！”
问大丈夫相 第三
4. 问世尊的梵行
国王问道：“大德，那先，佛陀是梵行者吗？” “是的，大王，世尊是梵行者。” “那么，大德，那先，佛陀是梵天的弟子。” “大王，您有驯象师吗？”“有，大德。”“大王，那头大象会发出鹤的叫声吗？” “是的，大德，会。”“那么，大王，那头大象是鹤的弟子？” “不是，大德。” “大王，梵天是有智慧的还是没有智慧的？” “是有智慧的，大德。” “那么，大王，梵天是世尊的弟子。”
“大德，那先，您说的好！”
问世尊的梵行 第四
5. 问世尊的出家
国王问道：“大德，那先，出家是美好的吗？”“是的，大王，出家是美好的。”“大德，佛陀出家了吗？还是没有出家？” “大王，世尊在菩提树下， wraz z uzyskaniem wszechwiedzy, 就已经出家了。世尊没有接受他人给予的出家，就像世尊为**们制定的、终生都不能违犯的学处一样。”
“大德，那先，您说的好！”
问世尊的出家 第五
6. 问眼泪是药还是不是药

6. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo ca mātari matāya rodati, yo ca dhammapemena rodati, ubhinnaṃ tesaṃ rodantānaṃ kassa assu bhesajjaṃ, kassa na bhesajja’’nti? ‘‘Ekassa kho, mahārāja, assu rāgadosamohehi samalaṃ uṇhaṃ, ekassa pītisomanassena vimalaṃ sītalaṃ. Yaṃ kho, mahārāja, sītalaṃ, taṃ bhesajjaṃ, yaṃ uṇhaṃ, taṃ na bhesajja’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Assubhesajjābhesajjapañho chaṭṭho.

7. Sarāgavītarāganānākaraṇapañho

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃ nānākaraṇaṃ sarāgassa ca vītarāgassa cā’’ti? ‘‘Eko kho, mahārāja, ajjhosito, eko anajjhosito’’ti. ‘‘Kiṃ etaṃ, bhante, ajjhosito anajjhosito nāmā’’ti? ‘‘Eko kho, mahārāja, atthiko, eko anatthiko’’ti. ‘‘Passāmahaṃ, bhante, evarūpaṃ yo ca sarāgo, yo ca vītarāgo, sabbopeso sobhanaṃ yeva icchati khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, na koci pāpakaṃ icchatī’’ti. ‘‘Avītarāgo kho, mahārāja, rasapaṭisaṃvedī ca rasarāgapaṭisaṃvedī ca bhojanaṃ bhuñjati, vītarāgo pana rasapaṭisaṃvedī bhojanaṃ bhuñjati, no ca kho rasarāgapaṭisaṃvedī’’ti.

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Sarāgavītarāganānākaraṇapañho sattamo.

8. Paññāpatiṭṭhānapañho

8. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, paññā kuhiṃ paṭivasatī’’ti? ‘‘Na katthaci mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, natthi paññā’’ti. ‘‘Vāto, mahārāja, kuhiṃ paṭivasatī’’ti? ‘‘Na katthaci bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, natthi vāto’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Paññāpatiṭṭhānapañho aṭṭhamo.

9. Saṃsārapañho

9. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yaṃ panetaṃ brūsi ‘saṃsāro’ti, katamo so saṃsāro’’ti? ‘‘Idha, mahārāja, jāto idheva marati, idha mato aññatra uppajjati, tahiṃ jāto tahiṃ yeva marati, tahiṃ mato aññatra uppajjati, evaṃ kho, mahārāja, saṃsāro hotī’’ti. ‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso pakkaṃ ambaṃ khāditvā aṭṭhiṃ ropeyya, tato mahanto ambarukkho nibbattitvā phalāni dadeyya, atha so puriso tatopi pakkaṃ ambaṃ khāditvā aṭṭhiṃ ropeyya, tatopi mahanto ambarukkho nibbattitvā phalāni dadeyya, evametesaṃ rukkhānaṃ koṭi na paññāyati, evameva kho, mahārāja, idha jāto idheva marati, idha mato aññatra uppajjati, tahiṃ jāto tahiṃ yeva marati, tahiṃ mato aññatra uppajjati, evaṃ kho, mahārāja, saṃsāro hotī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Saṃsārapañho navamo.

10. Cirakatasaraṇapañho

10. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kena atītaṃ cirakataṃ saratī’’ti? ‘‘Satiyā, mahārājā’’ti. ‘‘Nanu, bhante nāgasena, cittena sarati no satiyā’’ti? ‘‘Abhijānāsi nu, tvaṃ mahārāja, kiñcideva karaṇīyaṃ katvā pamuṭṭha’’nti? ‘‘Āma bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, tvaṃ mahārāja, tasmiṃ samaye acittako ahosī’’ti? ‘‘Na hi, bhante, sati tasmiṃ samaye nāhosī’’ti. ‘‘Atha kasmā, tvaṃ mahārāja, evamāha ‘cittena sarati, no satiyā’’’ti?

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Cirakatasaraṇapañho dasamo.

11. Abhijānantasatipañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品
1. 问是否喜爱身体（已完成）
2. 问一切智（已完成）
3. 问大丈夫相（已完成）
4. 问世尊的梵行（已完成）
5. 问世尊的出家（已完成）
6. 问眼泪是药还是不是药
国王问道：“大德，那先，为母亲去世而哭泣的人，以及为法喜而哭泣的人，这两种哭泣的人，谁的眼泪是药，谁的眼泪不是药？” “大王，其中一个人的眼泪混杂着贪嗔痴，是热的；另一个人的眼泪由于喜悦和快乐，是清凉的。大王，清凉的眼泪是药，热的眼泪不是药。”
“大德，那先，您说的好！”
问眼泪是药还是不是药 第六
7. 问有贪和无贪的不同之处
国王问道：“大德，那先，有贪的人和无贪的人有什么不同之处？” “大王，一个执著，一个不执著。” “大德，这‘执著’和‘不执著’指的是什么？” “大王，一个是有所求，一个无所求。”“大德，我看到，无论是贪著的人，还是不贪著的人，他们都想要好的食物，没有人想要坏的食物。”“大王，贪著的人感知味道，也感知对味道的贪爱而进食；不贪著的人感知味道而进食，但不感知对味道的贪爱。”
“大德，那先，您说的好！”
问有贪和无贪的不同之处 第七
8. 问智慧的住处
国王问道：“大德，那先，智慧住在哪里？”“大王，不住在任何地方。”“那么，大德，那先，智慧不存在。”“大王，风住在哪里？”“大德，不住在任何地方。” “那么，大王，风不存在。”
“大德，那先，您说的好！”
问智慧的住处 第八
9. 问轮回
国王问道：“大德，那先，你说的‘轮回’是什么？”“大王，在这里出生，也在这里死去；在这里死去，在另一处出生；在那里出生，也就在那里死去；在那里死去，在另一处出生。大王，这就是轮回。”“请打个比方。” “大王，比如有人吃了一个熟芒果，把芒果核种下，长成一棵大芒果树，结出果实；然后，他又吃了一个熟芒果，把核种下，又长成一棵大芒果树，结出果实；这样，芒果树的数量就数不清了。大王，同样地，在这里出生，也在这里死去；在这里死去，在另一处出生；在那里出生，也就在那里死去；在那里死去，在另一处出生。大王，这就是轮回。”
“大德，那先，您说的好！”
问轮回 第九
10. 问忆念久远之事
国王问道：“大德，那先，凭借什么能够忆念久远的事情？” “大王，凭借念。” “大德，那先，难道不是凭借心来忆念，而不是凭借念吗？” “大王，您记得做过一些事之后就忘了吗？”“是的，大德。”“大王，那时，您没有心吗？” “不是，大德，那时没有念。” “那么，大王，您为什么说‘凭借心来忆念，而不是凭借念’呢？”
“大德，那先，您说的好！”
问忆念久远之事 第十
11. 问是否记得

11. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sabbā sati abhijānantī uppajjati , udāhu kaṭumikāva satī’’ti? ‘‘Abhijānantīpi, mahārāja, kaṭumikāpi satī’’ti. ‘‘Evañhi kho, bhante nāgasena, sabbā sati abhijānantī, natthi kaṭumikā satī’’ti? ‘‘Yadi natthi, mahārāja, kaṭumikā sati, natthi kiñci sippikānaṃ kammāyatanehi vā sippāyatanehi vā vijjāṭṭhānehi vā karaṇīyaṃ, niratthakā ācariyā, yasmā ca kho, mahārāja, atthi kaṭumikā sati, tasmā atthi kammāyatanehi vā sippāyatanehi vā vijjāṭṭhānehi vā karaṇīyaṃ, attho ca ācariyehī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Abhijānantasatipañho ekādasamo.

Sativaggo chaṭṭho.

Imasmiṃ vagge ekādasa pañhā.

7. Arūpadhammavavattanavaggo

1. Satiuppajjanapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品
1. 问是否喜爱身体（已完成）
2. 问一切智（已完成）
3. 问大丈夫相（已完成）
4. 问世尊的梵行（已完成）
5. 问世尊的出家（已完成）
6. 问眼泪是药还是不是药（已完成）
7. 问有贪和无贪的不同之处（已完成）
8. 问智慧的住处（已完成）
9. 问轮回（已完成）
10. 问忆念久远之事（已完成）
11. 问是否记得
国王问道：“大德，那先，所有的念都能忆念吗？还是像芥菜籽一样的念？”“大王，既有能忆念的念，也有像芥菜籽一样的念。” “那么，大德，那先，所有的念都能忆念，没有像芥菜籽一样的念。”“大王，如果没有像芥菜籽一样的念，那么工匠们在工艺处或技艺处或学问处就无事可做，老师们也就没有用了。大王，正因为有像芥菜籽一样的念，所以工匠们在工艺处或技艺处或学问处有事可做，老师们也才有用。”
“大德，那先，您说的好！”
问是否记得 第十一
诸天品 第六
这一品有十一个问题。
无色法增广品
1. 问念的生起

1. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, katihākārehi sati uppajjatī’’ti? ‘‘Sattarasahākārehi, mahārāja, sati uppajjatī’’ti. ‘‘Katamehi sattarasahākārehī’’ti? ‘‘Abhijānatopi, mahārāja, sati uppajjati, kaṭumikāyapi sati uppajjati, oḷārikaviññāṇatopi sati uppajjati, hitaviññāṇatopi sati uppajjati, ahitaviññāṇatopi sati uppajjati, sabhāganimittatopi sati uppajjati, visabhāganimittatopi sati uppajjati, kathābhiññāṇatopi sati uppajjati, lakkhaṇatopi sati uppajjati, sāraṇatopi sati uppajjati, muddātopi sati uppajjati, gaṇanātopi sati uppajjati, dhāraṇatopi sati uppajjati, bhāvanatopi sati uppajjati, potthakanibandhanatopi sati uppajjati, upanikkhepatopi sati uppajjati, anubhūtatopi sati uppajjatīti.

‘‘Kathaṃ abhijānato sati uppajjati? Yathā, mahārāja, āyasmā ca ānando khujjuttarā ca upāsikā, ye vā pana aññepi keci jātissarā jātiṃ saranti, evaṃ abhijānato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ kaṭumikāya sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko, pare ca taṃ sarāpanatthaṃ nibandhanti, evaṃ kaṭumikāya sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ oḷārikaviññāṇato sati uppajjati? Yadā rajje vā abhisitto hoti, sotāpattiphalaṃ vā patto hoti, evaṃ oḷārikaviññāṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ hitaviññāṇato sati uppajjati? Yamhi sukhāpito, ‘amukasmiṃ evaṃ sukhāpito’ti sarati, evaṃ hitaviññāṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ ahitaviññāṇato sati uppajjati? Yamhi dukkhāpito, ‘amukasmiṃ evaṃ dukkhāpito’ti sarati, evaṃ ahitaviññāṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ sabhāganimittato sati uppajjati? Sadisaṃ puggalaṃ disvā mātaraṃ vā pitaraṃ vā bhātaraṃ vā bhaginiṃ vā sarati, oṭṭhaṃ vā goṇaṃ vā gadrabhaṃ vā disvā aññaṃ tādisaṃ oṭṭhaṃ vā goṇaṃ vā gadrabhaṃ vā sarati, evaṃ sabhāganimittato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ visabhāganimattato sati uppajjati? Asukassa nāma vaṇṇo ediso, saddo ediso, gandho ediso, raso ediso, phoṭṭhabbo edisoti sarati, evampi visabhāganimittatopi sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ kathābhiññāṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko hoti, taṃ pare sarāpenti, tena so sarati, evaṃ kathābhiññāṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ lakkhaṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā balībaddānaṃ aṅgena jānāti, lakkhaṇena jānāti, evaṃ lakkhaṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ sāraṇato sati uppajjati? Yo pakatiyā muṭṭhassatiko hoti, yo taṃ ‘sarāhi bho, sarāhi bho’ti punappunaṃ sarāpeti, evaṃ sāraṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ muddāto sati uppajjati? Lipiyā sikkhitattā jānāti ‘imassa akkharassa anantaraṃ imaṃ akkharaṃ kātabba’nti evaṃ muddāto sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ gaṇanāto sati uppajjati? Gaṇanāya sikkhitattā gaṇakā bahumpi gaṇenti, evaṃ gaṇanāto sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ dhāraṇato sati uppajjati? Dhāraṇāya sikkhitattā dhāraṇakā bahumpi dhārenti , evaṃ dhāraṇato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ bhāvanāto sati uppajjati? Idha bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, evaṃ bhāvanāto sati uppajjati.


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起
国王问道：“大德，那先，念以几种方式生起？” “大王，念以十七种方式生起。” “是哪十七种方式？”“大王，通过忆念，念生起；通过微弱的念，念生起；通过粗大的认知，念生起；通过善的认知，念生起；通过不善的认知，念生起；通过相似的相，念生起；通过不相似的相，念生起；通过对谈话的认知，念生起；通过标记，念生起；通过教导，念生起；通过印记，念生起；通过计算，念生起；通过保持，念生起；通过修习，念生起；通过书籍文献，念生起；通过推论，念生起；通过体验，念生起。
如何通过忆念而使念生起？大王，比如尊者阿难和丑女优婆夷，或者其他能够忆念宿世的人，忆念宿世，这样通过忆念而使念生起。
如何通过微弱的念而使念生起？天生记忆力差的人，别人为了让他能够忆念而教导他，这样通过微弱的念而使念生起。
如何通过粗大的认知而使念生起？当被立为国王，或者证得须陀洹果时，这样通过粗大的认知而使念生起。
如何通过善的认知而使念生起？当感到快乐时，忆念“我曾在某处感受过这样的快乐”，这样通过善的认知而使念生起。
如何通过不善的认知而使念生起？当感到痛苦时，忆念“我曾在某处感受过这样的痛苦”，这样通过不善的认知而使念生起。
如何通过相似的相而使念生起？看到与母亲、父亲、兄弟或姐妹相似的人，就忆念起他们；看到骆驼、牛或驴，就忆念起其他相似的骆驼、牛或驴，这样通过相似的相而使念生起。
如何通过不相似的相而使念生起？忆念“不净物是这样的颜色，这样的声音，这样的气味，这样的味道，这样的触感”，这样也通过不相似的相而使念生起。
如何通过对谈话的认知而使念生起？天生记忆力差的人，别人教导他，他就忆念，这样通过对谈话的认知而使念生起。
如何通过标记而使念生起？能够通过身体特征辨认强壮的动物的人，通过标记来辨认，这样通过标记而使念生起。
如何通过教导而使念生起？天生记忆力差的人，别人反复教导他“要记住，要记住”，他就忆念，这样通过教导而使念生起。
如何通过印记而使念生起？因为学习了文字，就知道“在这个字之后，应该写这个字”，这样通过印记而使念生起。
如何通过计算而使念生起？因为学习了计算，计算者能够进行大量的计算，这样通过计算而使念生起。
如何通过保持而使念生起？因为学习了保持，保持者能够保持很多东西，这样通过保持而使念生起。
如何通过修习而使念生起？在此，比丘忆念各种各样的前世，比如一世、两世……等等，忆念有色有相的前世，这样通过修习而使念生起。


‘‘Kathaṃ potthakanibandhanato sati uppajjati? Rājāno anusāsaniyaṃ assarantā [anussarantā (sabbattha)] etaṃ potthakaṃ āharathāti, tena potthakena anussaranti, evaṃ potthakanibandhanato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ upanikkhepato sati uppajjati? Upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ disvā sarati, evaṃ upanikkhepato sati uppajjati.

‘‘Kathaṃ anubhūtato sati uppajjati? Diṭṭhattā rūpaṃ sarati, sutattā saddaṃ sarati, ghāyitattā gandhaṃ sarati, sāyitattā rasaṃ sarati, phuṭṭhattā phoṭṭhabbaṃ sarati, viññātattā dhammaṃ sarati, evaṃ anubhūtato sati uppajjati. Imehi kho, mahārāja, sattarasahākārehi sati uppajjatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Satiuppajjanapañho paṭhamo.

2. Buddhaguṇasatipaṭilābhapañho

2. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tumhe etaṃ bhaṇatha ‘yo vassasataṃ akusalaṃ kareyya, maraṇakāle ca ekaṃ buddhaguṇaṃ satiṃ paṭilabheyya, so devesu uppajjeyyā’ti etaṃ na saddahāmi, evañca pana vadetha ‘etena pāṇātipātena niraye uppajjeyyā’ti etampi na saddahāmī’’ti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, khuddakopi pāsāṇo vinā nāvāya udake uppilaveyyā’’ti . ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, vāhasatampi pāsāṇānaṃ nāvāya āropitaṃ udake uppilaveyyā’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, nāvā, evaṃ kusalāni kammāni daṭṭhabbānī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Buddhaguṇasatipaṭilābhapañho dutiyo.

3. Dukkhappahānavāyamapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起（已完成）
2. 问忆念佛陀功德的获得
国王问道：“大德，那先，你们说‘即使有人做了百年的恶业，如果在临死时忆念一个佛陀的功德，他也会生于天界’，我不相信这一点。你们又说‘由于这种杀生之业，他会生于地狱’，我也不相信这一点。”
“大王，您认为，一小块石头不用船，能漂浮在水上吗？” “不能，大德。” “大王，那么，即使很多石头装在船上，能漂浮在水上吗？” “能，大德。” “大王，应该像看待船一样看待善业。”
“大德，那先，您说的好！”
问忆念佛陀功德的获得 第二
3. 问断除痛苦的精进

3. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kiṃ tumhe atītassa dukkhassa pahānāya vāyamathā’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, anāgatassa dukkhassa pahānāya vāyamathā’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana paccuppannassa dukkhassa pahānāya vāyamathā’’ti? ‘‘Na hi, mahārājā’’ti. ‘‘Yadi tumhe na atītassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, na anāgatassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, na paccuppannassa dukkhassa pahānāya vāyamatha, atha kimatthāya vāyamathā’’ti. Thero āha ‘kinti, mahārāja, idañca dukkhaṃ nirujjheyya, aññañca dukkhaṃ nuppajjeyyā’ti etadatthāya vāyamāmā’’ti.

‘‘Atthi pana te, bhante nāgasena, anāgataṃ dukkha’’nti? ‘‘Natthi [kathā. 828, 829 passitabbaṃ], mahārājā’’ti ‘‘tumhe kho, bhante nāgasena, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ dukkhānaṃ pahānāya vāyamathā’’ti? ‘‘Atthi pana te, mahārāja, keci paṭirājāno paccatthikā paccāmittā paccupaṭṭhitā hontī’’ti? ‘‘Āma, bhante, atthī’’ti. ‘‘Kiṃnu kho, mahārāja, tadā tumhe parikhaṃ khaṇāpeyyātha, pākāraṃ cināpeyyātha gopuraṃ kārāpeyyātha, aṭṭālakaṃ kārāpeyyātha, dhaññaṃ atiharāpeyyāthā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ paṭiyattaṃ hotī’’ti. ‘‘Kiṃ tumhe, mahārāja, tadā hatthismiṃ sikkheyyātha, assasmiṃ sikkheyyātha, rathasmiṃ sikkheyyātha, dhanusmiṃ sikkheyyātha, tharusmiṃ sikkheyyāthā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ sikkhitaṃ hotī’’ti. ‘‘Kissatthāyā’’ti? ‘‘Anāgatānaṃ, bhante, bhayānaṃ paṭibāhanatthāyā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, atthi anāgataṃ bhaya’’nti? ‘‘Natthi, bhante’’ti . ‘‘Tumhe ca kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ bhayānaṃ paṭibāhanatthāya paṭiyādethā’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohīti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ pipāsito bhaveyyāsi, tadā tvaṃ udapānaṃ khaṇāpeyyāsi, pokkharaṇiṃ khaṇāpeyyāsi, taḷākaṃ khaṇāpeyyāsi ‘pānīyaṃ pivissāmī’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ paṭiyattaṃ hotī’’ti. ‘‘Kissatthāyā’’ti? ‘‘Anāgatānaṃ, bhante, pipāsānaṃ paṭibāhanatthāya paṭiyattaṃ hotī’’ti. ‘‘Atthi pana, mahārāja, anāgatā pipāsā’’ti? ‘‘Natthi, bhante’’ti. ‘‘Tumhe kho, mahārāja, atipaṇḍitā , ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ pipāsānaṃ paṭibāhanatthāya taṃ paṭiyādethā’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadā tvaṃ bubhukkhito bhaveyyāsi, tadā tvaṃ khettaṃ kasāpeyyāsi, sāliṃ vapāpeyyāsi ‘bhattaṃ bhuñjissāmī’’’ti? ‘‘Na hi, bhante, paṭikacceva taṃ paṭiyattaṃ hotī’’ti. ‘‘Kissatthāyā’’ti. ‘‘Anāgatānaṃ, bhante, bubhukkhānaṃ paṭibāhanatthāyā’’ti. ‘‘Atthi pana, mahārāja, anāgatā bubhukkhā’’ti? ‘‘Natthi, bhante’’ti. ‘‘Tumhe kho, mahārāja, atipaṇḍitā, ye tumhe asantānaṃ anāgatānaṃ bubhukkhānaṃ paṭibāhanatthāya paṭiyādethā’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Dukkhappahānavāyamapañho tatiyo.

4. Brahmalokapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起（已完成）
2. 问忆念佛陀功德的获得（已完成）
3. 问断除痛苦的精进
国王问道：“大德，那先，你们是为了断除过去的痛苦而精进吗？” “不是，大王。”“大德，那么，你们是为了断除未来的痛苦而精进吗？” “不是，大王。”“大德，那么，你们是为了断除现在的痛苦而精进吗？”“不是，大王。” “如果你们不是为了断除过去的痛苦而精进，也不是为了断除未来的痛苦而精进，也不是为了断除现在的痛苦而精进，那么，你们是为了什么而精进？”长老说道：“大王，我们是为了‘让这种痛苦止息，不再生起其他痛苦’，为此而精进。”
“大德，那先，有未来的痛苦吗？”“没有，大王。” “大德，那先，你们太博学了，竟然为了断除不存在的未来痛苦而精进。” “大王，有敌对的国王准备来攻击、侵犯和侵略您吗？” “是的，大德，有。”“大王，那时，您会挖掘护城河，修筑城墙，建造城门，建造瞭望塔，运送粮食吗？” “不会，大德，那时这些都已准备好了。” “大王，那时，您会训练大象、马匹、战车、弓箭和盾牌吗？” “不会，大德，那时这些都已训练好了。” “为什么？”“大德，是为了防备未来的危险。”“大王，有未来的危险吗？”“没有，大德。” “大王，你们太博学了，竟然为了防备不存在的未来危险而作准备。”
“请再打个比方。”“大王，您认为，当您口渴时，您会挖掘水井、池塘和湖泊，以便‘喝水’吗？” “不会，大德，那时这些都已准备好了。” “为什么？”“大德，是为了防备未来的口渴。” “大王，有未来的口渴吗？”“没有，大德。”“大王，你们太博学了，竟然为了防备不存在的未来口渴而作准备。”
“请再打个比方。” “大王，您认为，当您饥饿时，您会耕地、播种稻谷，以便‘吃饭’吗？”“不会，大德，那时这些都已准备好了。” “为什么？” “大德，是为了防备未来的饥饿。”“大王，有未来的饥饿吗？” “没有，大德。” “大王，你们太博学了，竟然为了防备不存在的未来饥饿而作准备。”
“大德，那先，您说的好！”
问断除痛苦的精进 第三
4. 问梵天世界

4. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kīvadūro ito brahmaloko’’ti? ‘‘Dūro kho, mahārāja, ito brahmaloko kūṭāgāramattā silā tamhā patitā ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni bhassamānā catūhi māsehi pathaviyaṃ patiṭṭhaheyyā’’ti.

‘‘Bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘seyyathāpi balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya , pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva iddhimā bhikkhu cetovasippatto jambudīpe antarahito brahmaloke pātubhaveyyā’ti etaṃ vacanaṃ na saddahāmi, evaṃ atisīghaṃ tāva bahūni yojanasatāni gacchissatī’’ti.

Thero āha ‘‘kuhiṃ pana, mahārāja, tava jātabhūmī’’ti? ‘‘Atthi, bhante, alasando nāma dīpo, tatthāhaṃ jāto’’ti. ‘‘Kīva dūro, mahārāja, ito alasando hotī’’ti? ‘‘Dvimattāni, bhante, yojanasatānī’’ti. ‘‘Abhijānāsi nu tvaṃ, mahārāja, tattha kiñcideva karaṇīyaṃ karitvā saritā’’ti? ‘‘Āma, bhante, sarāmī’’ti. ‘‘Lahuṃ kho tvaṃ, mahārāja, gatosi dvimattāni yojanasatānī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Brahmalokapañho catuttho.

5. Dvinnaṃ lokuppannānaṃ samakabhāvapañho

5. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, ko cirataraṃ ko sīghatara’’nti? ‘‘Samakaṃ, mahārājā’’ti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Kuhiṃ pana, mahārāja, tava jātanagara’’nti? ‘‘Atthi, bhante, kalasigāmo nāma, tatthāhaṃ jāto’’ti. ‘‘Kīva dūro, mahārāja, ito kalasigāmo hotī’’ti. ‘‘Dvimattāni, bhante, yojanasatānī’’ti. ‘‘Kīva dūraṃ, mahārāja, ito kasmīraṃ hotī’’ti? ‘‘Dvādasa, bhante, yojanānī’’ti. ‘‘Iṅgha, tvaṃ mahārāja, kalasigāmaṃ cintehī’’ti. ‘‘Cintito, bhante’’ti. ‘‘Iṅgha, tvaṃ mahārāja, kasmīraṃ cintehī’’ti. ‘‘Cintitaṃ bhante’’ti. ‘‘Katamaṃ nu kho, mahārāja, cirena cintitaṃ, katamaṃ sīghatara’’nti? ‘‘Samakaṃ bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, samakaṃ yeva uppajjantī’’ti.

‘‘Bhiyyo opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, dve sakuṇā ākāsena gaccheyyuṃ , tesu eko ucce rukkhe nisīdeyya, eko nīce rukkhe nisīdeyya, tesaṃ samakaṃ patiṭṭhitānaṃ katamassa chāyā paṭhamataraṃ pathaviyaṃ patiṭṭhaheyya, katamassa chāyā cirena pathaviyaṃ patiṭṭhaheyyā’’ti? ‘‘Samakaṃ, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yo idha kālaṅkato brahmaloke uppajjeyya, yo ca idha kālaṅkato kasmīre uppajjeyya, samakaṃ yeva uppajjantī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Dvinnaṃ lokuppannānaṃ samakabhāvapañho pañcamo.

6. Bojjhaṅgapañho

6. Rājā āha ‘‘kati nu kho, bhante nāgasena, bojjhaṅgā’’ti? ‘‘Satta kho, mahārāja, bojjhaṅgā’’ti. ‘‘Katihi pana, bhante, bojjhaṅgehi bujjhatī’’ti? ‘‘Ekena kho, mahārāja, bojjhaṅgena bujjhati dhammavicayasambojjhaṅgenā’’ti. ‘‘Atha kissa nu kho, bhante, vuccanti ‘satta bojjhaṅgā’’’ti? ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, asi kosiyā pakkhitto aggahito hatthena ussahati chejjaṃ chinditu’’nti. ‘‘Na hi, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, dhammavicayasambojjhaṅgena vinā chahi bojjhaṅgehi na bujjhatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Bojjhaṅgapañho chaṭṭho.

7. Pāpapuññānaṃ appānappabhāvapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起（已完成）
2. 问忆念佛陀功德的获得（已完成）
3. 问断除痛苦的精进（已完成）
4. 问梵天世界
国王问道：“大德，那先，从此处到梵天世界有多远？”“大王，从此处到梵天世界很远。从山顶落下的石头，昼夜不停地坠落八万四千由旬，经过四个月才能落到地上。”
“大德，那先，你们说‘比如强壮的人伸屈手臂，就像这样，具有神通的比丘，心随意动，能够从阎浮提洲瞬间到达梵天世界’，我不相信这句话。怎么可能如此迅速地走完几百由旬呢？”
长老说道：“大王，您的故乡在哪里？” “大德，有一个岛叫做Alasanda（阿罗散陀），我出生在那里。”“大王，从此处到Alasanda（阿罗散陀）有多远？”“大德，有两百由旬。”“大王，您记得在那里做过一些事吗？”“是的，大德，我记得。”“大王，您瞬间就走完了两百由旬。”
“大德，那先，您说的好！”
问梵天世界 第四
5. 问生于两处世界的同时性
国王问道：“大德，那先，从此地命终生于梵天世界的人，和从此地命终生于克什米尔的人，谁的时间更长，谁的时间更短？”“大王，时间相同。”
“请打个比方。”“大王，您的故乡在哪里？”“大德，有一个村庄叫做Kalasi（迦罗私），我出生在那里。”“大王，从此处到Kalasi（迦罗私）村有多远？” “大德，有两百由旬。” “大王，从此处到克什米尔有多远？”“大德，有十二由旬。”“大王，现在，您想一下Kalasi（迦罗私）村。”“想好了，大德。” “大王，现在，您想一下克什米尔。”“想好了，大德。”“大王，哪一个想的更久，哪一个想的更快？”“大德，时间相同。” “大王，同样地，从此地命终生于梵天世界的人，和从此地命终生于克什米尔的人，同时出生。”
“请再打个比方。”“大王，您认为，两只鸟在空中飞行，一只落在高树上，一只落在低树上，它们同时落地，谁的影子先落在地上，谁的影子后落在地上？”“大德，同时落地。”“大王，同样地，从此地命终生于梵天世界的人，和从此地命终生于克什米尔的人，同时出生。”
“大德，那先，您说的好！”
问生于两处世界的同时性 第五
6. 问觉支
国王问道：“大德，那先，有多少觉支？” “大王，有七觉支。”“大德，凭借多少觉支才能觉悟？” “大王，凭借一个觉支就能觉悟，那就是择法觉支。”“大德，那么，为什么说是‘七觉支’呢？” “大王，您认为，一把剑放在剑鞘里，用手握着剑柄，能够砍断东西吗？” “不能，大德。”“大王，同样地，没有择法觉支，凭借其他六个觉支，不能觉悟。”
“大德，那先，您说的好！”
问觉支 第六
7. 问善恶的强弱

7. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kataraṃ nu kho bahutaraṃ puññaṃ vā apuññaṃ vā’’ti? ‘‘Puññaṃ kho, mahārāja , bahutaraṃ, apuññaṃ thoka’’nti. ‘‘Kena kāraṇenā’’ti? ‘‘Apuññaṃ kho, mahārāja, karonto vippaṭisārī hoti ‘pāpakammaṃ mayā kata’nti, tena pāpaṃ na vaḍḍhati. Puññaṃ kho, mahārāja, karonto avippaṭisārī hoti, avippaṭisārino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, tena kāraṇena puññaṃ vaḍḍhati. Puriso kho, mahārāja, chinnahatthapādo bhagavato ekaṃ uppalahatthaṃ datvā ekanavutikappāni vinipātaṃ na gacchissati. Imināpi, mahārāja, kāraṇena bhaṇāmi ‘puññaṃ bahutaraṃ, apuññaṃ thoka’’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Pāpapuññānaṃ appānappabhāvapañho sattamo.

8. Jānantājānantapāpakaraṇapañho

8. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, yo jānanto pāpakammaṃ karoti, yo ajānanto pāpakammaṃ karoti, kassa bahutaraṃ apuñña’’nti? Thero āha ‘‘yo kho, mahārāja, ajānanto pāpakammaṃ karoti, tassa bahutaraṃ apuñña’’nti. ‘‘Tena hi, bhante nāgasena, yo amhākaṃ rājaputto vā rājamahāmatto vā ajānanto pāpakammaṃ karoti, taṃ mayaṃ diguṇaṃ daṇḍemā’’ti? ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, tattaṃ ayoguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ eko jānanto gaṇheyya, eko ajānanto gaṇheyya, katamo [kassa (ka.)] balavataraṃ ḍayheyyā’’ti. ‘‘Yo kho, bhante, ajānanto gaṇheyya, so [tassa (pī. ka.)] balavataraṃ ḍayheyyā’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yo ajānanto pāpakammaṃ karoti, tassa bahutaraṃ apuñña’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Jānantājānantapāpakaraṇapañho aṭṭhamo.

9. Uttarakurukādigamanapañho

9. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, atthi koci, yo iminā sarīrena uttarakuruṃ vā gaccheyya, brahmalokaṃ vā, aññaṃ vā pana dīpa’’nti? ‘‘Atthi, mahārāja, yo iminā cātummahābhūtikena kāyena uttarakuruṃ vā gaccheyya, brahmalokaṃ vā, aññaṃ vā pana dīpa’’nti.

‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, iminā cātummahābhūtikena kāyena uttarakuruṃ vā gaccheyya, brahmalokaṃ vā, aññaṃ vā pana dīpa’’nti? ‘‘Abhijānāsi nu, tvaṃ mahārāja, imissā pathaviyā vidatthiṃ vā ratanaṃ vā laṅghitā’’ti? ‘‘Āma, bhante, abhijānāmi ‘ahaṃ, bhante nāgasena, aṭṭhapi rataniyo laṅghemī’’’ti. ‘‘Kathaṃ, tvaṃ mahārāja, aṭṭhapi rataniyo laṅghesī’’ti? ‘‘Ahañhi, bhante, cittaṃ uppādemi ‘ettha nipatissāmī’ti saha cittuppādena kāyo me lahuko hotī’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, iddhimā bhikkhu cetovasippatto kāyaṃ citte samāropetvā cittavasena vehāsaṃ gacchatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Uttarakurukādigamanapañho navamo.

10. Dīghaṭṭhipañho

10. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘aṭṭhikāni dīghāni yojanasatikānipī’ti, rukkhopi tāva natthi yojanasatiko, kuto pana aṭṭhikāni dīghāni yojanasatikāni bhavissantī’’ti?

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, sutaṃ te ‘mahāsamudde pañcayojanasatikāpi macchā atthī’’’ti? ‘‘Āma, bhante, suta’’nti. ‘‘Nanu mahārāja, pañcayojanasatikassa macchassa aṭṭhikāni dīghāni bhavissanti yojanasatikānipī’’ti?

‘‘Kallosi , bhante nāgasenā’’ti.

Dīghaṭṭhipañho dasamo.

11. Assāsapassāsanirodhapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起（已完成）
2. 问忆念佛陀功德的获得（已完成）
3. 问断除痛苦的精进（已完成）
4. 问梵天世界（已完成）
5. 问生于两处世界的同时性（已完成）
6. 问觉支（已完成）
7. 问善恶的强弱
国王问道：“大德，那先，善和不善，哪个更多，哪个更少？” “大王，善更多，不善更少。”“为什么？”“大王，作恶时，会有后悔，心想‘我做了坏事’，因此恶不会增长。大王，行善时，不会后悔，不会后悔就会产生喜悦，有了喜悦就会产生欢喜，有了欢喜身体就会平静，身体平静就能感受到快乐，快乐的人心就能专注，专注的人就能如实了知。因此，善会增长。大王，一个人，手脚被砍断，供养佛陀一朵优钵罗花，九十一劫不会堕入恶趣。大王，也因为这个原因，我说‘善更多，不善更少’。”
“大德，那先，您说的好！”
问善恶的强弱 第七
8. 问知与不知作恶
国王问道：“大德，那先， knowingly 作恶的人，和 unknowingly 作恶的人，谁的不善更多？”长老说道：“大王， unknowingly 作恶的人，他的不善更多。”“那么，大德，那先，我们的王子或大臣 unknowingly 作恶，我们就应该加倍惩罚他。”“大王，您认为，一块烧红的、燃烧的、发光的铁块，一个人 knowing 地抓住它，一个人 unknowingly 地抓住它，哪个会烧得更厉害？” “大德， unknowingly 抓的人，会烧得更厉害。”“大王，同样地， unknowingly 作恶的人，他的不善更多。”
“大德，那先，您说的好！”
问知与不知作恶 第八
9. 问去往北俱卢洲等地
国王问道：“大德，那先，有人能够以这个身体去往北俱卢洲、梵天世界，或者其他洲吗？”“大王，有人能够以这个四大组成的身体去往北俱卢洲、梵天世界，或者其他洲。”
“大德，那先，如何以这个四大组成的身体去往北俱卢洲、梵天世界，或者其他洲？”“大王，您知道跳过这块地上的沟壑或珍宝吗？”“是的，大德，我知道。‘大德，那先，我能够跳过八颗珍宝。’” “大王，您如何跳过八颗珍宝？”“大德，我心想‘我要跳到那里’，随着心的生起，我的身体就变得轻盈。”“大王，同样地，具有神通的比丘，心随意动，将身体融入心识，以心识的力量行走。”
“大德，那先，您说的好！”
问去往北俱卢洲等地 第九
10. 问长骨
国王问道：“大德，那先，你们说‘有长达百由旬的骨头’，连百由旬的树都没有，怎么会有长达百由旬的骨头呢？”
“大王，您听说过‘大海里有长达五百由旬的鱼’吗？”“是的，大德，听说过。”“大王，五百由旬长的鱼，它的骨头难道不会长达百由旬吗？”
“大德，那先，您说的好！”
问长骨 第十
11. 问停止呼吸

11. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, tumhe evaṃ bhaṇatha ‘sakkā assāsapassāse nirodhetu’’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, sakkā assāsapassāse nirodhetu’’nti. ‘‘Kathaṃ, bhante nāgasena, sakkā assāsapassāse nirodhetu’’nti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, sutapubbo te koci kākacchamāno’’ti. ‘‘Āma, bhante, sutapubbo’’ti. ‘‘Kiṃ nu kho, mahārāja, so saddo kāye namite virameyyā’’ti. ‘‘Āma, bhante, virameyyā’’ti. ‘‘So hi nāma, mahārāja, saddo abhāvitakāyassa abhāvitasīlassa abhāvitacittassa abhāvitapaññassa kāye namite viramissati, kiṃ pana bhāvitakāyassa bhāvitasīlassa bhāvitacittassa bhāvitapaññassa catutthajjhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā na nirujjhissantī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Assāsapassāsanirodhapañho ekādasamo.

12. Samuddapañho

12. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, ‘samuddo samuddo’ti vuccati, kena kāraṇena udakaṃ ‘samuddo’ti vuccatī’’ti? Thero āha ‘‘yattakaṃ, mahārāja, udakaṃ, tattakaṃ loṇaṃ. Yattakaṃ loṇaṃ, tattakaṃ udakaṃ. Tasmā ‘samuddo’ti vuccatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Samuddapañho dvādasamo.

13. Samuddaekarasapañho

13. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, kena kāraṇena samuddo ekaraso loṇaraso’’ti? ‘‘Cirasaṇṭhitattā kho, mahārāja, udakassa samuddo ekaraso loṇaraso’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Samuddaekarasapañho terasamo.

14. Sukhumapañho

14. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, sakkā sabbaṃ sukhumaṃ chinditu’’nti? ‘‘Āma, mahārāja, sakkā sabbaṃ sukhumaṃ chinditu’’nti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, sabbaṃ sukhuma’’nti? ‘‘Dhammo kho, mahārāja, sabbasukhumo, na kho, mahārāja, dhammā sabbe sukhumā, ‘sukhuma’nti vā ‘thūla’nti vā dhammānametamadhivacanaṃ. Yaṃ kiñci chinditabbaṃ, sabbaṃ taṃ paññāya chindati, natthi dutiyaṃ paññāya chedana’’nti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Sukhumapañho cuddasamo.

15. Viññāṇanānatthapañho

15. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, ‘viññāṇa’nti vā ‘paññā’ti vā ‘bhūtasmiṃ jīvo’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti ? ‘‘Vijānanalakkhaṇaṃ, mahārāja, viññāṇaṃ, pajānanalakkhaṇā paññā, bhūtasmiṃ jīvo nupalabbhatī’’ti. ‘‘Yadi jīvo nupalabbhati, atha ko carahi cakkhunā rūpaṃ passati, sotena saddaṃ suṇāti, ghānena gandhaṃ ghāyati, jivhāya rasaṃ sāyati, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati, manasā dhammaṃ vijānātī’’ti? Thero āha ‘‘yadi jīvo cakkhunā rūpaṃ passati…pe… manasā dhammaṃ vijānāti, so jīvo cakkhudvāresu uppāṭitesu mahantena ākāsena bahimukho suṭṭhutaraṃ rūpaṃ passeyya, sotesu uppāṭitesu, ghāne uppāṭite, jivhāya uppāṭitāya, kāye uppāṭite mahantena ākāsena suṭṭhutaraṃ saddaṃ suṇeyya, gandhaṃ ghāyeyya, rasaṃ sāyeyya, phoṭṭhabbaṃ phuseyyā’’ti? ‘‘Na hi , bhante’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, bhūtasmiṃ jīvo nupalabbhatī’’ti.

‘‘Kallosi, bhante nāgasenā’’ti.

Viññāṇanānatthapañho pannarasamo.

16. Arūpadhammavavatthānadukkarapañho



2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起（已完成）
2. 问忆念佛陀功德的获得（已完成）
3. 问断除痛苦的精进（已完成）
4. 问梵天世界（已完成）
5. 问生于两处世界的同时性（已完成）
6. 问觉支（已完成）
7. 问善恶的强弱（已完成）
8. 问知与不知作恶（已完成）
9. 问去往北俱卢洲等地（已完成）
10. 问长骨（已完成）
11. 问停止呼吸
国王问道：“大德，那先，你们说‘能够停止呼吸’，是这样吗？” “是的，大王，能够停止呼吸。”“大德，那先，如何能够停止呼吸？” “大王，您听说过有人模仿乌鸦的叫声吗？”“是的，大德，听说过。”“大王，那么，这个声音在身体弯曲时会停止吗？” “是的，大德，会停止。” “大王，这个声音，对于没有修习身体、没有修习戒律、没有修习心、没有修习智慧的人来说，在身体弯曲时会停止；更何况是修习了身体、修习了戒律、修习了心、修习了智慧，进入第四禅的人，呼吸怎么会不止息呢？”
“大德，那先，您说的好！”
问停止呼吸 第十一
12. 问大海
国王问道：“大德，那先，人们说‘大海，大海’，是什么原因，水被称为‘大海’？”长老说道：“大王，有多少水，就有多少盐；有多少盐，就有多少水。因此，被称为‘大海’。”
“大德，那先，您说的好！”
问大海 第十二
13. 问大海的同一味道
国王问道：“大德，那先，是什么原因，大海是同一的咸味？”“大王，因为水长久混合在一起，所以大海是同一的咸味。”
“大德，那先，您说的好！”
问大海的同一味道 第十三
14. 问微细
国王问道：“大德，那先，能够切断所有微细的东西吗？”“是的，大王，能够切断所有微细的东西。”“大德，那么，什么是所有微细的东西？”“大王，法是最微细的，大王，并非所有的法都是微细的，‘微细’或者‘粗大’是对于法的称呼。凡是能够被切断的，都能够被智慧切断，没有什么第二种东西能够像智慧那样切断。”
“大德，那先，您说的好！”
问微细 第十四
15. 问识的多种含义
国王问道：“大德，那先，‘识’、‘慧’和‘有情众生’，这些法的含义和表达是不同的，还是含义相同，只是表达不同？” “大王，识的特征是了别，慧的特征是明了，在有情众生中找不到众生。” “如果找不到众生，那么，是谁用眼睛看颜色，用耳朵听声音，用鼻子闻气味，用舌头尝味道，用身体感知触觉，用心了知法？”长老说道：“大王，如果众生用眼睛看颜色……等等，用心了知法，那么，当眼根被挖出时，众生应该能够以广阔的空间向外更好地看到颜色；耳根被挖出时，鼻根被挖出时，舌根被挖出时，身体被挖出时，应该能够以广阔的空间更好地听到声音，闻到气味，尝到味道，感知触觉。” “不能，大德。” “因此，大王，在有情众生中找不到众生。”
“大德，那先，您说的好！”
问识的多种含义 第十五
16. 问确立无色法之难

16. Rājā āha ‘‘bhante nāgasena, dukkaraṃ nu kho bhagavatā kata’’nti? Thero āha ‘‘dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kata’’nti. ‘‘Kiṃ pana, bhante nāgasena, bhagavatā dukkaraṃ kata’’nti. ‘‘Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta’’’nti.

‘‘Opammaṃ karohī’’ti. ‘‘Yathā, mahārāja, kocideva puriso nāvāya mahāsamuddaṃ ajjhogāhetvā hatthapuṭena udakaṃ gahetvā jivhāya sāyitvā jāneyya nu kho, mahārāja, so puriso ‘‘idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāya udakaṃ, idaṃ aciravatiyā udakaṃ, idaṃ sarabhuyā udakaṃ, idaṃ mahiyā udaka’’’nti? ‘‘Dukkaraṃ, bhante, jānitu’’nti. ‘‘Ito dukkarataraṃ kho, mahārāja, bhagavatā kataṃ imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe vattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ‘ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta’’’nti. ‘‘Suṭṭhu, bhante’’ti rājā abbhānumodīti.

Arūpadhammavavatthānadukkarapañho soḷasamo.

Arūpadhammavavatthānavaggo sattamo.

Imasmiṃ vagge soḷasa pañhā.

Milindapañhapucchāvisajjanā

Thero āha ‘‘jānāsi kho, mahārāja, sampati kā velā’’ti? ‘‘Āma, bhante, jānāmi ‘sampati paṭhamo yāmo atikkanto, majjhimo yāmo pavattati, ukkā padīpīyanti, cattāri paṭākāni āṇattāni gamissanti bhaṇḍato rājadeyyānī’’’ti.

Yonakā evamāhaṃsu ‘‘kallosi, mahārāja, paṇḍito thero’’ti. ‘‘Āma, bhaṇe, paṇḍito thero, ediso ācariyo bhaveyya mādiso ca antevāsī, nacirasseva paṇḍito dhammaṃ ājāneyyā’’ti. Tassa pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho rājā theraṃ nāgasenaṃ satasahassagghanakena kambalena acchādetvā ‘‘bhante nāgasena, ajjatagge te aṭṭhasataṃ bhattaṃ paññapemi, yaṃ kiñci antepure kappiyaṃ, tena ca pavāremī’’ti āha. Alaṃ mahārāja jīvāmī’’ti. ‘‘Jānāmi, bhante nāgasena, jīvasi, api ca attānañca rakkha, mamañca rakkhāhī’’ti. ‘‘Kathaṃ attānaṃ rakkhasi, ‘nāgaseno milindaṃ rājānaṃ pasādeti, na ca kiñci alabhī’ti parāpavādo [parappavādo (ka.)] āgaccheyyāti, evaṃ attānaṃ rakkha. Kathaṃ mamaṃ rakkhasi, ‘milindo rājā pasanno pasannākāraṃ na karotī’ti parāpavādo āgaccheyyāti, evaṃ mamaṃ rakkhāhī’’ti. ‘‘Tathā hotu, mahārājā’’ti. ‘‘Seyyathāpi, bhante, sīho migarājā suvaṇṇapañjare pakkhittopi bahimukho yeva hoti, evameva kho ahaṃ, bhante, kiñcāpi agāraṃ ajjhāvasāmi bahimukho yeva pana acchāmi. Sace ahaṃ, bhante, agārasmā anāgāriyaṃ pabbajeyyaṃ, na ciraṃ jīveyyaṃ, bahū me paccatthikā’’ti.

Atha kho āyasmā nāgaseno milindassa rañño pañhaṃ visajjetvā uṭṭhāyāsanā saṅghārāmaṃ agamāsi. Acirapakkante ca āyasmante nāgasene milindassa rañño etadahosi ‘‘kiṃ mayā pucchitaṃ, kiṃ bhadantena nāgasenena visajjita’’nti? Atha kho milindassa rañño etadahosi ‘‘sabbaṃ mayā supucchitaṃ, sabbaṃ bhadantena nāgasenena suvisajjita’’nti. Āyasmatopi nāgasenassa saṅghārāmagatassa etadahosi ‘‘kiṃ milindena raññā pucchitaṃ, kiṃ mayā visajjita’’nti. Atha kho āyasmato nāgasenassa etadahosi ‘‘sabbaṃ milindena raññā supucchitaṃ, sabbaṃ mayā suvisajjita’’nti.


2-3. 《弥林达问经》
大品 （已完成）
行道品（已完成）
思择品（已完成）
涅槃品（已完成）
佛陀品（已完成）
诸天品（已完成）
无色法增广品
1. 问念的生起（已完成）
2. 问忆念佛陀功德的获得（已完成）
3. 问断除痛苦的精进（已完成）
4. 问梵天世界（已完成）
5. 问生于两处世界的同时性（已完成）
6. 问觉支（已完成）
7. 问善恶的强弱（已完成）
8. 问知与不知作恶（已完成）
9. 问去往北俱卢洲等地（已完成）
10. 问长骨（已完成）
11. 问停止呼吸（已完成）
12. 问大海（已完成）
13. 问大海的同一味道（已完成）
14. 问微细（已完成）
15. 问识的多种含义（已完成）
16. 问确立无色法之难
国王问道：“大德，那先，佛陀做过困难的事吗？”长老说道：“大王，佛陀做过困难的事。”“大德，那先，佛陀做过什么困难的事？” “大王，佛陀做过的困难的事，就是对这些无色之心心所法，在同一所缘上运作时，确立并宣说‘这是触，这是受，这是想，这是行，这是识’。”
“请打个比方。” “大王，比如有人乘船渡过大海，用手捧起水，用舌头尝，大王，这个人能够知道‘这是恒河水，这是阎牟那河水，这是阿恃多伐底河水，这是萨罗步河水，这是大海水’吗？”“大德，难以知道。” “大王，佛陀做的事比这更难，就是对这些无色之心心所法，在同一所缘上运作时，确立并宣说‘这是触，这是受，这是想，这是行，这是识’。”“大德，说的好！”国王表示赞叹。
问确立无色法之难 第十六
无色法增广品 第七
此品中有十六问。
弥林达王问答的解答
长老说道：“大王，您知道现在是什么时候吗？”“是的，大德，我知道。‘现在初更已经过去，中更正在进行，灯火通明，奉命准备的四面旌旗将从库房里取出作为皇家赏赐。’”
耶槃那们说道：“大王，长老是位智者。”“是的，朋友们，长老是位智者，有这样的老师，又有我这样的学生，很快就能通达佛法。”国王因为疑问得到解答而感到高兴，用价值十万的毛毯盖在长老那先身上，说道：“大德，那先，我今天晚上供养您八百份食物，以及王宫里所有合适的物品。”“大王，足够我生活了。” “大德，那先，我知道您能够生活，但是，要保护您自己，也要保护我。”“如何保护我自己呢？‘那先讨好弥林达王，却没有得到任何东西。’会有这样的批评出现，这样就是保护我自己。如何保护您呢？‘弥林达王高兴却不表示高兴的样子。’会有这样的批评出现，这样就是保护您。”“大王，就这样吧。”“大德，比如狮子王即使被关在金笼子里，仍然是向外看的，同样地，大德，即使我住在房子里，仍然是向外看的。大德，如果我从家而出家，活不长久，我的敌人太多了。”
于是，尊者那先解答了弥林达王的问题之后，从座位上起身，回到了寺院。尊者那先离开不久，弥林达王心想：“我问了什么，尊者那先是如何解答的？” 于是，弥林达王心想：“我问得很好，尊者那先解答得很好。”尊者那先回到寺院后，心想：“弥林达王问了什么，我如何解答的？” 于是，尊者那先心想：“弥林达王问得很好，我解答得很好。”


Atha kho āyasmā nāgaseno tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena milindassa rañño nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca –

‘‘Mā kho bhadantassa evaṃ ahosi ‘nāgaseno mayā pañhaṃ pucchito’ti teneva somanassena taṃ rattāvasesaṃ vītināmesīti na te evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tassa mayhaṃ, bhante, taṃ rattāvasesaṃ etadahosi ‘kiṃ mayā pucchitaṃ, kiṃ bhadantena visajjita’nti, ‘sabbaṃ mayā supucchitaṃ, sabbaṃ bhadantena suvisajjita’’’nti.

Theropi evamāha – ‘‘mā kho mahārājassa evaṃ ahosi ‘milindassa rañño mayā pañho visajjito’ti teneva somanassena taṃ rattāvasesaṃ vītināmesīti na te evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tassa mayhaṃ, mahārāja, taṃ rattāvasesaṃ etadahosi ‘kiṃ milindena raññā pucchitaṃ, kiṃ mayā visajjita’nti, ‘sabbaṃ milindena raññā supucchitaṃ, sabbaṃ mayā suvisajjita’’’nti itiha te mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti.

Milindapañhapucchāvisajjanā niṭṭhitā.

Meṇḍakapañhārambhakathā

Aṭṭhamantaparivajjanīyaṭṭhānāni

Bhassappavādo [bhassappavedī (sī. pī.)] vetaṇḍī, atibuddhi vicakkhaṇo;

Milindo ñāṇabhedāya, nāgasenamupāgami.

Vasanto tassa chāyāya, paripucchaṃ punappunaṃ;

Pabhinnabuddhi hutvāna, sopi āsi tipeṭako.

Navaṅgaṃ anumajjanto, rattibhāge rahogato;

Addakkhi meṇḍake pañhe, dunniveṭhe saniggahe.

‘‘Pariyāyabhāsitaṃ atthi, atthi sandhāyabhāsitaṃ;

Sabhāvabhāsitaṃ atthi, dhammarājassa sāsane.

‘‘Tesamatthaṃ aviññāya, meṇḍake jinabhāsite;

Anāgatamhi addhāne, viggaho tattha hessati.

‘‘Handa kathiṃ pasādetvā, chejjāpessāmi meṇḍake;

Tassa niddiṭṭhamaggena, niddisissantyanāgate’’ti.


于是，尊者那先在那天晚上过后，第二天早晨，穿好袈裟，拿着钵，前往弥林达王居住的地方，到了之后，坐在安排好的座位上。弥林达王向尊者那先顶礼，然后在一旁坐下。弥林达王在一旁坐下之后，对尊者那先说道：
“不要因为‘那先向我提问了’，就带着这样的沾沾自喜度过剩下的夜晚，你不应该这样想。大德，关于剩下的夜晚，我的想法是：‘我问了什么，尊者是如何解答的？’——‘我问得很好，尊者解答得很好。’”
长老也这样说道：“大王，不要因为‘我解答了弥林达王的问题’，就带着这样的沾沾自喜度过剩下的夜晚，你不应该这样想。大王，关于剩下的夜晚，我的想法是：‘弥林达王问了什么，我如何解答的？’——‘弥林达王问得很好，我解答得很好。’”就这样，伟大的那伽互相赞叹彼此说得好。
弥林达王问答的解答 完毕
绵羊问的起始语
八种应该舍弃之处
雄辩是空谈，过度聪明是狡辩；
弥林达为了破除疑惑，去拜访那先。
执着于他的影子，一次又一次地追问；
疑惑消除之后，他也成了皈依者。
深入九支圣道，在寂静的夜晚；
看到绵羊问，难以解释，难以理解。
“有经中所说的，有论中所说的；
有佛陀教法中，法王所说的。
“不理解这些含义，绵羊问，佛陀所说的；
在未来的问答中，那里将会有争论。
“现在，为了使大家满意，我要解释绵羊问；
按照它明确的道路，在未来进行解释。”


Atha kho milindo rājā pabhātāya rattiyā uddhaste [uṭṭhite (syā.), uggate (sī. pī.)] aruṇe sīsaṃ nhatvā sirasi añjaliṃ paggahetvā atītānāgatapaccuppanne sammāsambuddhe anussaritvā aṭṭha vattapadāni samādiyi ‘‘ito me anāgatāni satta divasāni aṭṭha guṇe samādiyitvā tapo caritabbo bhavissati , sohaṃ ciṇṇatapo samāno ācariyaṃ ārādhetvā meṇḍake pañhe pucchissāmī’’ti. Atha kho milindo rājā pakatidussayugaṃ apanetvā ābharaṇāni ca omuñcitvā kāsāvaṃ nivāsetvā muṇḍakapaṭisīsakaṃ sīse paṭimuñcitvā munibhāvamupagantvā aṭṭha guṇe samādiyi ‘‘imaṃ sattāhaṃ mayā na rājattho anusāsitabbo, na rāgūpasañhitaṃ cittaṃ uppādetabbaṃ, na dosūpasañhitaṃ cittaṃ uppādetabbaṃ, na mohūpasañhitaṃ cittaṃ uppādetabbaṃ, dāsakammakaraporise janepi nivātavuttinā bhavitabbaṃ, kāyikaṃ vācasikaṃ anurakkhitabbaṃ, chapi āyatanāni niravasesato anurakkhitabbāni, mettābhāvanāya mānasaṃ pakkhipitabba’’nti. Ime aṭṭha guṇe samādiyitvā tesveva aṭṭhasu guṇesu mānasaṃ patiṭṭhapetvā bahi anikkhamitvā sattāhaṃ vītināmetvā aṭṭhame divase pabhātāya rattiyā pageva pātarāsaṃ katvā okkhittacakkhu mitabhāṇī susaṇṭhitena iriyāpathena avikkhittena cittena haṭṭhena udaggena vippasannena theraṃ nāgasenaṃ upasaṅkamitvā therassa pāde sirasā vanditvā ekamantaṃ ṭhito idamavoca –

‘‘Atthi me, bhante nāgasena, koci attho tumhehi saddhiṃ mantayitabbo, na tattha añño koci tatiyo icchitabbo, suññe okāse pavivitte araññe aṭṭhaṅgupāgate samaṇasāruppe. Tattha so pañho pucchitabbo bhavissati, tattha me guyhaṃ na kātabbaṃ na rahassakaṃ, arahāmahaṃ rahassakaṃ suṇituṃ sumantane upagate, upamāyapi so attho upaparikkhitabbo, yathā kiṃ viya, yathā nāma, bhante nāgasena, mahāpathavī nikkhepaṃ arahati nikkhepe upagate. Evameva kho, bhante nāgasena, arahāmahaṃ rahassakaṃ suṇituṃ sumantane upagate’’ti. Garunā saha pavivittapavanaṃ pavisitvā idamavoca – ‘‘bhante nāgasena, idha purisena mantayitukāmena aṭṭha ṭhānāni parivajjayitabbāni bhavanti, na tesu ṭhānesu viññū puriso atthaṃ manteti, mantitopi attho paripatati na sambhavati. Katamāni aṭṭha ṭhānāni? Visamaṭṭhānaṃ parivajjanīyaṃ, sabhayaṃ parivajjanīyaṃ, ativātaṭṭhānaṃ parivajjanīyaṃ, paṭicchannaṭṭhānaṃ parivajjanīyaṃ, devaṭṭhānaṃ parivajjanīyaṃ, pantho parivajjanīyo, saṅgāmo [saṅkamo (sī. pī.)] parivajjanīyo, udakatitthaṃ parivajjanīyaṃ. Imāni aṭṭha ṭhānāni parivajjanīyānī’’ti.

Thero āha ‘‘ko doso visamaṭṭhāne, sabhaye, ativāte, paṭicchanne, devaṭṭhāne, panthe, saṅgāme, udakatitthe’’ti? ‘‘Visame, bhante nāgasena, mantito attho vikirati vidhamati paggharati na sambhavati, sabhaye mano santassati, santassito na sammā atthaṃ samanupassati, ativāte saddo avibhūto hoti, paṭicchanne upassutiṃ tiṭṭhanti, devaṭṭhāne mantito attho garukaṃ pariṇamati, panthe mantito attho tuccho bhavati, saṅgāme cañcalo bhavati, udakatitthe pākaṭo bhavati. Bhavatīha –

‘‘‘Visamaṃ sabhayaṃ ativāto, paṭicchannaṃ devanissitaṃ;

Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā’’’ti.

Aṭṭha mantanassa parivajjanīyaṭṭhānāni.


于是尊者那先在那夜过后，第二天清晨，起床后洗了头，双手合十于头顶，忆念过去、未来、现在的正等正觉者，并持守八种功德：“从现在起的七天，我将持守八种功德进行修行，我完成修行后，邀请老师，询问绵羊问。” 于是，弥林达王脱下两套衣服，摘下饰品，穿上袈裟，把剃光的头包起来，进入修行者的状态，持守八种功德：“这七天，我不处理朝政，不生起贪爱之心，不生起嗔恨之心，不生起愚痴之心，对奴仆、工人、百姓要慈悲温和，要守护身语，要彻底守护六根，要专注于慈悲的修习。” 持守这八种功德，并将心专注于这八种功德，不出门，度过七天。到第八天清晨，准备好钵和食物，目光低垂，举止安详，心不散乱，欢喜、正直、平静地去拜访长老那先，顶礼长老的双足，站在一旁说道：
“大德，那先，我有些事情想和您商量，不想有其他人在场，最好是在空旷、僻静、远离尘嚣的，符合沙门形象的树林里。在那里提问，在那里我不必保密，不必隐瞒，我请求您，阿罗汉，去听隐秘的谈话，也应该私下讨论这件事。就像，大德，那先，大地能够承载放置在其上的东西一样。同样地，大德，那先，我请求您，阿罗汉，去听隐秘的谈话。”他恭敬地进入僻静的树林，说道：“大德，那先，这里有人想要商量事情，有八处地方应该避开，智者不会在这些地方商量事情，即使商量了，事情也会泄露，不会成功。哪八处呢？不平坦的地方应该避开，危险的地方应该避开，风大的地方应该避开，隐蔽的地方应该避开，神圣的地方应该避开，道路应该避开，村庄应该避开，水边应该避开。这八处地方应该避开。”
长老说道：“不平坦的地方、危险的地方、风大的地方、隐蔽的地方、神圣的地方、道路、村庄、水边，这些地方有什么过失呢？”“大德，那先，在不平坦的地方，商量的事情会散乱、混乱、崩溃，不会成功；在危险的地方，心会不安，不安就不会正确地理解事情；在风大的地方，声音会不清楚；在隐蔽的地方，会有人偷听；在神圣的地方，商量的事情会变得严肃；在道路上，商量的事情会变得空洞；在村庄里，会变得浮躁；在水边，会变得公开。有这样的偈颂：
“‘不平坦、危险、风大、隐蔽、神圣、
道路、村庄和水边，这八处要避开。’”
商量事情应该避开的八处地方。


Aṭṭhamantavināsakapuggalā

‘‘Bhante nāgasena, aṭṭhime puggalā mantiyamānā mantitaṃ atthaṃ byāpādenti. Katame aṭṭha? Rāgacarito dosacarito mohacarito mānacarito luddho alaso ekacintī bāloti. Ime aṭṭha puggalā mantitaṃ atthaṃ byāpādentī’’ti.

Thero āha ‘‘tesaṃ ko doso’’ti? ‘‘Rāgacarito, bhante nāgasena, rāgavasena mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, dosacarito dosavasena mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, mohacarito mohavasena mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, mānacarito mānavasena mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, luddho lobhavasena mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, alaso alasatāya mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, ekacintī ekacintitāya mantitaṃ atthaṃ byāpādeti, bālo bālatāya mantitaṃ atthaṃ byāpādeti. Bhavatīha –

‘‘‘Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, mānī luddho tathālaso;

Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā’’’ti.

Aṭṭha mantavināsakapuggalā.

Navaguyhamantavidhaṃsakaṃ

‘‘Bhante nāgasena, navime puggalā mantitaṃ guyhaṃ vivaranti na dhārenti. Katame nava? Rāgacarito dosacarito mohacarito bhīruko āmisagaruko itthī soṇḍo paṇḍako dārako’’ti.

Thero āha ‘‘tesaṃ ko doso’’ti? ‘‘Rāgacarito, bhante nāgasena, rāgavasena mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, dosacarito, bhante , dosavasena mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, mūḷho mohavasena mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, bhīruko bhayavasena mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, āmisagaruko āmisahetu mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, itthī paññāya ittaratāya mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, soṇḍiko surālolatāya mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, paṇḍako anekaṃsikatāya mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti, dārako capalatāya mantitaṃ guyhaṃ vivarati na dhāreti. Bhavatīha –

‘‘‘Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhīru āmisagaruko [āmisacakkhuko (sī. pī.)];

Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo bhavati dārako.

‘‘Navete puggalā loke, ittarā calitā calā;

Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭa’’’nti.

Nava guyhamantavidhaṃsakā puggalā.

Aṭṭha paññāpaṭilābhakāraṇaṃ

‘‘Bhante nāgasena, aṭṭhahi kāraṇehi buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati. Katamehi aṭṭhahi? Vayapariṇāmena buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, yasapariṇāmena buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, paripucchāya buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, titthasaṃvāsena buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, yoniso manasikārena buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, sākacchāya buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, snehūpasevanena buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati, patirūpadesavāsena buddhi pariṇamati paripākaṃ gacchati. Bhavatīha –

‘‘‘Vayena yasapucchāhi, titthavāsena yoniso;

Sākacchā snehasaṃsevā, patirūpavasena ca.

‘‘Etāni aṭṭha ṭhānāni, buddhivisadakāraṇā;

Yesaṃ etāni sambhonti, tesaṃ buddhi pabhijjatī’’’ti.

Aṭṭha paññāpaṭilābhakāraṇāni.


商量事情的八种破坏者
“大德，那先，有八种人，商量事情时会破坏事情。哪八种？贪欲者、嗔恨者、愚痴者、傲慢者、贪婪者、懒惰者、执着者、愚笨者。这八种人会破坏商量的事情。”
长老问道：“他们有什么过失？”“大德，那先，贪欲者因为贪欲而破坏商量的事情，嗔恨者因为嗔恨而破坏商量的事情，愚痴者因为愚痴而破坏商量的事情，傲慢者因为傲慢而破坏商量的事情，贪婪者因为贪婪而破坏商量的事情，懒惰者因为懒惰而破坏商量的事情，执着者因为执着而破坏商量的事情，愚笨者因为愚笨而破坏商量的事情。有这样的偈颂：
“‘贪欲、嗔恨和愚痴，傲慢、贪婪又懒惰；
执着还有愚笨者，这些是事情的破坏者。’”
商量事情的八种破坏者
九种泄露秘密者
“大德，那先，有九种人，泄露秘密，不能保守秘密。哪九种？贪欲者、嗔恨者、愚痴者、胆怯者、贪图利养者、女人、酒鬼、没有主见的人、孩童。”
长老问道：“他们有什么过失？” “大德，那先，贪欲者因为贪欲而泄露秘密，不能保守秘密，嗔恨者因为嗔恨而泄露秘密，不能保守秘密，愚痴者因为愚痴而泄露秘密，不能保守秘密，胆怯者因为害怕而泄露秘密，不能保守秘密，贪图利养者因为利养而泄露秘密，不能保守秘密，女人因为智慧低下而泄露秘密，不能保守秘密，酒鬼因为贪恋酒而泄露秘密，不能保守秘密，没有主见的人因为多变而泄露秘密，不能保守秘密，孩童因为轻浮而泄露秘密，不能保守秘密。有这样的偈颂：
“‘贪欲、嗔恨和愚痴，胆怯、贪图又利养；
女人、酒鬼无主见，第九就是那孩童。
“‘世间这九种人，反复无常又轻浮；
被他们商量的事情，很快就会被公开。’”
九种泄露秘密者
获得智慧的八个原因
“大德，那先，有八个原因，能够使智慧成熟。哪八个？因为年龄增长，智慧成熟；因为名声增长，智慧成熟；因为提问，智慧成熟；因为亲近善知识，智慧成熟；因为如理作意，智慧成熟；因为正知，智慧成熟；因为亲近良师益友，智慧成熟；因为合适的教导，智慧成熟。有这样的偈颂：
“‘年龄、名声与提问，亲近善知识，如理作意；
正知、亲近良师益友，以及合适的教导。
“‘这八个地方，是智慧增长的原因；
拥有这些的人，他们的智慧会增长。’”
获得智慧的八个原因


Ācariyaguṇaṃ

‘‘Bhante nāgasena, ayaṃ bhūmibhāgo aṭṭha mantadosavivajjito, ahañca loke paramo mantisahāyo [mantasahāyo (sī.)], guyhamanurakkhī cāhaṃ yāvāhaṃ jīvissāmi tāva guyhamanurakkhissāmi, aṭṭhahi ca me kāraṇehi buddhi pariṇāmaṃ gatā, dullabho etarahi mādiso antevāsī, sammā paṭipanne antevāsike ye ācariyānaṃ pañcavīsati ācariyaguṇā, tehi guṇehi ācariyena sammā paṭipajjitabbaṃ. Katame pañcavīsati guṇā?

‘‘Idha, bhante nāgasena, ācariyena antevāsimhi satataṃ samitaṃ ārakkhā upaṭṭhapetabbā, asevanasevanā jānitabbā, pamattāppamattā jānitabbā, seyyavakāso jānitabbo, gelaññaṃ jānitabbaṃ, bhojanassa [bhojanīyaṃ (syā.)] laddhāladdhaṃ jānitabbaṃ, viseso jānitabbo, pattagataṃ saṃvibhajitabbaṃ, assāsitabbo ‘mā bhāyi, attho te abhikkamatī’ti, ‘iminā puggalena paṭicaratī’ti [paṭicarāhīti (ka.)] paṭicāro jānitabbo, gāme paṭicāro jānitabbo, vihāre paṭicāro jānitabbo, na tena hāso davo kātabbo [na tena saha sallāpo kātabbo (sī. pī.)], tena saha ālāpo kātabbo, chiddaṃ disvā adhivāsetabbaṃ, sakkaccakārinā bhavitabbaṃ, akhaṇḍakārinā bhavitabbaṃ, arahassakārinā bhavitabbaṃ, niravasesakārinā bhavitabbaṃ, ‘janemimaṃ [jānemimaṃ (syā.)] sippesū’ti janakacittaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, ‘kathaṃ ayaṃ na parihāyeyyā’ti vaḍḍhicittaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, ‘balavaṃ imaṃ karomi sikkhābalenā’ti cittaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, mettacittaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, āpadāsu na vijahitabbaṃ, karaṇīye nappamajjitabbaṃ, khalite dhammena paggahetabboti. Ime kho, bhante, pañcavīsati ācariyassa ācariyaguṇā, tehi guṇehi mayi sammā paṭipajjassu, saṃsayo me, bhante, uppanno, atthi meṇḍakapañhā jinabhāsitā , anāgate addhāne tattha viggaho uppajjissati, anāgate ca addhāne dullabhā bhavissanti tumhādisā buddhimanto, tesu me pañhesu cakkhuṃ dehi paravādānaṃ niggahāyā’’ti.

Upāsakaguṇaṃ

Thero ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā dasa upāsakassa upāsakaguṇe paridīpesi. ‘‘Dasa ime, mahārāja, upāsakassa upāsakaguṇā. Katame dasa , idha, mahārāja, upāsako saṅghena samānasukhadukkho hoti, dhammādhipateyyo hoti, yathābalaṃ saṃvibhāgarato hoti, jinasāsanaparihāniṃ disvā abhivaḍḍhiyā vāyamati. Sammādiṭṭhiko hoti, apagatakotūhalamaṅgaliko jīvitahetupi na aññaṃ satthāraṃ uddisati, kāyikavācasikañcassa rakkhitaṃ hoti, samaggārāmo hoti samaggarato, anusūyako hoti, na ca kuhanavasena sāsane carati, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ime kho, mahārāja, dasa upāsakassa upāsakaguṇā, te sabbe guṇā tayi saṃvijjanti, taṃ te yuttaṃ pattaṃ anucchavikaṃ patirūpaṃ yaṃ tvaṃ jinasāsanaparihāniṃ disvā abhivaḍḍhiṃ icchasi, karomi te okāsaṃ, puccha maṃ tvaṃ yathāsukha’’nti.


老师的品质
“大德，那先，这块地方远离商量事情的八处不当之处，我是世间最好的商量伙伴，也是保守秘密的人，只要我活着，我就会保守秘密。我的智慧因为八个原因而成熟，现在像我这样的学生很难遇到，对于如法行持的学生来说，老师应该具备二十五种品质。哪二十五种呢？
“大德，那先，老师应该时常在学生身边安排保护，应该知道什么时候服务，什么时候不服务，应该知道什么时候精进，什么时候不精进，应该为学生创造好的学习机会，应该体贴学生的心思，应该知道学生得到了食物还是没有得到食物，应该给予特别的关照，应该分配得到的东西，应该鼓励学生‘不要害怕，你能够做到’，应该为学生介绍‘和这个人交往’，应该在村庄里为学生提供帮助，应该在寺院里为学生提供帮助，不应该和学生说笑打闹，应该和学生进行有益的交谈，看到学生的缺点应该提醒，应该尽力帮助学生，应该持续帮助学生，应该为学生保守秘密，应该毫无保留地帮助学生，应该对学生生起‘我在教导技艺’的想法，应该生起‘如何让学生不退步’的想法，应该生起‘我用教导的力量让他变得强大’的想法，应该对学生生起慈悲心，在危难时不抛弃学生，在该做的事情上不懈怠，用佛法纠正学生的错误。大德，这二十五种是老师的品质，请您以这些品质如法对待我。大德，我有一个疑问，有佛陀所说的绵羊问，在未来的问答中，将会产生争论，在未来，像您这样有智慧的人将很难遇到，请您为我解答这些问题，以消除外界的批评。”
居士的品质
长老赞叹道：“好！” 并阐述了居士的十种品质。“大王，居士有十种品质。哪十种呢？大王，居士与僧团同甘共苦，以法为主，尽力布施，看到佛法衰落时，尽力使其兴盛。他拥有正知正见，不执着于无益的好奇和迷信，即使生命受到威胁，也不皈依其他导师，他守护身语，如法行事，不诽谤，也不在僧团中制造矛盾，他皈依佛，皈依法，皈依僧。大王，这十种是居士的品质，您都具备这些品质，您适宜、堪受、无愧、有资格，您希望在看到佛法衰落时，使其兴盛，我为您提供机会，您请随意提问。”


Meṇḍakapañhārambhakathā niṭṭhitā.

绵羊问的起始语 完毕

